Pozitīvais lādiņš ļāva aizmirst paniku

2015. gada 17. jūlijs 00:00

4027

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nepagāja bez negatīvu notikumu mākoņa – gan vairāku bērnu noģībšanas, gan arī nekonkrētības par svinīgā gājiena neatļaušanu, bet tomēr reizē arī atļaušanu.

Šķitis, ka bērniem ir nozagti svētki
Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte uzsver, ka kopumā svētku organizācija bijusi ļoti laba. “Līdz svētdienas rītam man likās, ka tie ir līdz šim vislabāk noorganizētie dziesmu svētki, bet pēc svētdienas nakts gan viedoklis mazliet mainījās. Ne pret svētku organizatoriem, bet valsts vadību kopumā,” teic S.Eglīte. Viņa uzsver, ka valdījusi diezgan liela pamestības sajūta. “Ja tu nezini skaidri, ko iesākt, tas rada milzīgu apjukumu. Mums nebija informācijas, kāpēc gājiens tika atcelts. Vai tas bija kas nopietns, varbūt tā nav tikai ģībšana un Mežaparkā ir noticis kas nopienāks? Mēs nevaram tā brīvprātīgi uzsākt iet. Emocijām nevajadzētu būt tām, kas iet pa priekšu, taču tas bija ministres izdots rīkojums,” uzskata S.Eglīte. Naktī, kad tika pieņemts lēmums atcelt gājienu, Alūksnes novada vadītājiem domas esot dalījušās. Vairākums tomēr pieņēma lēmumu gājienā nepiedalīties, jo tāds bijis izglītības ministres lēmums. “No rīta sazvanījāmies ar kolēģiem no Balviem, Gulbenes un Madonas, lai apspriestu, kādas ir viņu domas. Arī viņu domas dalījās, un mēs nolēmām gājienā neiet,” stāsta S.Eglīte. Taču tad, kad televīzijā sāka translēt svētku gājienu, sajūtas esot bijušas drausmīgas, jo šķitis, ka bērniem ir nozagti svētki.

Kurš nu paspēja, tas uz
gājienu tika
“Zvanīju gājiena galvenajam koordinātoram ar jautājumu, ko darīt, uz ko viņš atbildēja, ka ir saņemts ministrijas rīkojums, ka gājiena nav, bet jūs varat darīt, kā jūs gribat, tā ir jūsu atbildība. Pateikt šādu teikumu 38 tūkstošiem dalībnieku vienkārši nedrīkstēja! Lēmumam bija jābūt vienam – vai nu gājiens ir, vai nav. Mēs vēl aizvien skaidri nezinājām, kas ir noticis, vai patiešām bērniem ir kāds apdraudējums. Ģenerālmēģinājuma laikā Mežaparkā situācija tomēr bija aizdomīga, jo ģībšana notika masveidā un īsā laikā. Noģībušo skaits nebija graujošs, un gan bērni, gan pieaugušie mēdz svētku laikā ģībt, taču bija kādi blakus faktori, vai nu saspiestība, vai skābekļa trūkums, bet tas nebija normāli, ka pusstundas laikā ģība tik daudz bērnu,” saka S.Eglīte. “Mēs ļāvām bērniem gulēt, un lielākā bērnu daļa deviņos no rīta vēl gulēja. Kad gājiens tomēr sākās, kolektīvu vadītāji sanāca vēlreiz kopā un lēma, ko iesākt. Nezinājām, vai paspēsim uz gājienu, un pieņēmām lēmumu, ka stundas laikā ir jābūt gataviem, lai dotos gājienā,” skaidro S.Eglīte. Līdz ar to mazākie bērni uz gājienu netika, jo viņus fiziski nebija iespējams tik īsā laikā sagatavot. “Kurš nu paspēja, tas uz gājienu tika. Gājiens bija ļoti jauks, un sajūtas bija fantastiskas,” secina S.Eglīte. Kopumā no Alūksnes un Apes novadiem svētku gājienā piedalījās nedaudz vairāk kā puse kolektīvu.

Lēmumus pieņemtu uz vietas
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra defilēšanas programmas horeogrāfe Ilze Līviņa stāsta, ka lielākā daļa orķestru vienojušies, ja arī no rīta tomēr neviens nedosies gājienā, tad orķestri dosies uz Rīgas centru, Vecrīgu, un muzicēs, jo ļoti daudzi cilvēki plānoja skatīties gājienu. I.Līviņa pauda, ka tā ir orķestru priekšrocība - mūziku var radīt gandrīz visur.
”Bija diezgan daudz kolektīvu, kuri arī bija izvēlējušies iet gājienā. Paspējām noiet gājienu, kad mums uzzvanīja Alūksnes novada domes vadība un pateica, ka viņi arī tomēr izlēmuši gājienā piedalīties. Tā nu mēs gājām atpakaļ un izgājām gājienā vēl vienu reizi kopā,” stāsta orķestra diriģents Sandors Līviņš. Gājiena komentētājs aktieris Intars Rešetins pat pajokojis, ka Alūksnes pūtēju orķestris gājienā dosies vēl trešo reizi.

Iemesli var būt dažādi
S.Līviņš uzsver, ka vienas no svarīgākajām lietām visiem svētku dalībniekiem ir piemērots apģērbs un ēdiens. “Mēs jau sen zinām, ka var zem baltā krekla vai blūzītes pavilkt ko siltu un nav jāsalst. Mūsu kolektīvā visiem ir arī jāpaēd brokastis. Ja bērns nedrīkst ko ēst, tad, protams, viņš to neēd, bet nevar būt runa par negribēšanu. Mēs redzējām ēdamzālē, kā daži bērni neēda vispār. Tie ir faktori, kuri nostrādā, tāpēc varēja arī noģībt,” pauž S.Līviņš. Viņš arī uzsver, ka ļoti svarīga nozīme ir bērnu sagatavotībai pirms svētkiem un tiem būtu jāgatavojas jau iepriekš, jo ir tikai dabīgi, ka bērnam, kurš ceļas vasarā pulksten 11.00, svētku laikā jāceļas daudz agrāk un tas viņam nav pierasts. I.Līviņa pauž, ka būtu jāizvērtē, no kurām skolām tieši nāk visvairāk ģībušo bērnu. “Varbūt iemesls bija tikai vecuma īpatnības, varbūt šie bērni neapmeklē sporta stundas, varbūt viņiem nav fiziskās sagatavotības, iemesli var būt dažādi, un tos vajadzētu izvērtēt,” uzskata I.Līviņa.
Kā vēl vienu no iemesliem lielajam noģībušo bērnu skaitam I.Līviņa min masu paniku, kura kādā varēja raisīt vājumu. “Bija arī gadījumi, kad kādam sākās epilepsijas lēkme, un jau pieaugušajiem ko tādu redzēt ir šoks, kur nu vēl blakus stāvošajiem bērniem,” saka I.Līviņa. Gan S.Līviņš, gan I.Līviņa uzskata, ka šajos dziesmu un deju svētkos nav noticis kas ārkārtējs un ir bijuši gadi, kad ir ģībis lielāks skaits bērnu. S.Līviņš uzsver, ka ir tomēr arī jāizvērtē pedagogu atbildība un pieeja bērniem. Bērni būtu jāpieskata arī tiem, kuri paši ir kādreiz bijuši šādos svētkos un zina, kā tie norit. “Mums bija gadījums novadā, kad viena skolotāja Mežaparkā pazuda un viņa bija jāgaida vairāk nekā stundu. Tādi skolotāji drīzāk traucē,” uzskata S.Līviņš.

Nebija iespējas izpildīt
skaņdarbu
Vēl kāda no negatīvām iezīmēm ne tikai šajos dziesmu un deju svētkos ir bijusi nevērīgā attieksme gan pret mūsdienu deju kolektīviem, gan teātra spēlētājiem un orķestriem. “Varbūt var runāt nevis tikai par dejotājiem un dziedātājiem, bet gan svētku dalībniekiem kopā,” pauž I.Līviņa. Šogad, saīsinot koncertu, tika noņemts skaņdarbs arī orķestrim. Līdz ar to sanāca uz skatuves uziet ar maršu un ar to noiet. “Mums nebija iespējas pat izpildīt skaņdarbu, kuram visi pūtēju orķestri ļoti gatavojās,” stāsta S.Līviņš. Arī pašreiz masu medijos tik skandēta reklāma ar pateicības vārdiem dziedātājiem un dejotājiem, taču nav pieminētas ne teātra grupas, ne arī orķestri. “Mēs paliekam “un tie citi” kolektīvi. Tā notiek arī pieaugušo svētkos,” teic S.Līviņš.
I.Līviņa izsaka pateicību visiem novada koordinatoriem, jo tas bijis grūts darbs. “Paldies arī Alūksnes novada pašvaldībai, kuri atveda dalībniekiem zemenes. Bija arī vecāki, kuri atveda lauku zemenes,” teic I.Līviņa.

Bija jāizvērtē savas spējas
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauktā kora dalībniece Linda Miķelsone uzsver, ka šie svētki viennozīmīgi bija ļoti skaists notikums, kuru gluži vienkārši pāris lietas centās pabojāt. “Kā vienu no tām varu minēt ne to labāko ēdināšanu. Ir grūti dziedāt visu dienu, ja līdzi ir iedotas divas sausas maizītes ar desu, gurķis un ābols. Protams, ziņa par gājiena atcelšanu trijos naktī bija briesmīga, svētdienas rītā mostoties es neredzēju nevienu priecīgu seju, tomēr mūsu lieliskā diriģente Ina Perevertailo bija ļāvusi mums izgulēties un gājienā tomēr gājām. Man personīgi gājiens ir mīļākā svētku daļa, tāpēc tas nozīmēja ļoti daudz,” pauž jauniete. Viņa atzīst, ka saprot izglītības ministres smago lēmumu, tomēr neuzskata, ka būtu jāatņem gājiens bērniem, kurus iepriekšējā vakarā pieveikusi emocionalitāte un panikas lēkme. “Protams, tiem, kam bija nopietnākas problēmas, bija jāizvērtē savas spējas piedalīties pārējos pasākumos, ko viņi arī darīja. Sestdienas vakars nudien bija gana briesmīgs - pēkšņi no visām pusēm skanēja saucieni pēc palīdzības, mediķu trūka un bērniem palīdzēja arī jaukto koru puiši, gaisā valdīja panika, taču gājiena pozitīvais lādiņš ļāva to aizmirst un aizvadīt lielisku noslēguma koncertu. Es noteikti piedalīšos dziesmu un deju svētkos arī turpmāk,” teic L.Miķelsone. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pozitīvais lādiņš ļāva aizmirst paniku

Kategorijas