Galvenais – audzināt mīlestībā

2015. gada 17. jūlijs 00:00

1092

Pirms gada uz deviņu gadu dzimšanas dienu Keitai Līdacei-Dobroļubovai mamma Anita un tētis Normunds uzdāvināja amerikāņu Stafordšīras terjeru, kuru Keita nosauca par Horu. Lai gan sabiedrībā valda dažādi aizspriedumi par šo suņu šķirni, Stafordšīras terjers tomēr nav agresīvs, bet ir ļoti draudzīgs, it īpaši pret bērniem.

Hora - pavasara, vasaras un ziemas dieviete
Keita ar vecākiem dzīvo Strautiņos. Hora ir vēl pavisam jauna, taču izaugot svērs aptuveni 30 kilogramus. Pašreiz Hora sver tikpat, cik Keita – aptuveni 25 kilogramus, taču mazā meitene tiek galā ļoti labi, jo nu jau piecus gadus nodarbojas ar džudo un savā vecuma grupā ir viena no labākajām sportistēm. Mamma izsaka pateicību Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas džudo trenerim Ričardam Augstkalnam, kurš trenē Keitu. “Viņš ir talantīgs treneris, kurš dod bērniem tiešām lielu sporta sparu,” viņa saka. Keita pēdējā pusotra gada laikā izcīnījusi 21 medaļu dažādās džudo sacensībās gan Latvijā, gan Igaunijā, un tikai viena no šīm medaļām ir par iegūto 3.vietu, bet visas pārējās - par 1. un 2.vietu. Meitenes mērķis ir džudo piedalīties reiz arī olimpiskajās spēlēs.
Keita ir spēcīga un spēj savaldīt Horu, taču, kad Hora dikti sapriecājas un ieskrienas, retu reizi viņai izdodas arī Keitu notriekt no kājām. Vārds Horai izvēlēts ļoti interesantā veidā. Keita kopā ar tēti meklējusi seno grieķu dieviešu vārdus. “Hora ir pavasara, vasaras un ziemas dieviete, un to man palīdzēja atrast tētis. Vārds Hora man uzreiz iepatikās,” stāsta Keita. Viņa un viņas vecāki uzsver, ka ģimene izvēlējusies amerikāņu Stafordšīras terjeru tāpēc, ka tas ir mīļš, draudzīgs un atraktīvs. “Mans tētis teica, ka es esmu atraktīva un tāpēc man derētu arī tāds suns,” teic Keita. Ģimene stāsta, ka šīs šķirnes suņi ir vienīgie, kuri patiešām smaidot. Keitas mamma teic, ka arī Horas sejā smaidu var manīt diezgan bieži. Viņa gan atzīst, ka sākumā bažījusies par šāda suņa izvēli, taču, iepazinusies ar šo šķirni, mamma sapratusi, ka šie suņi ir ļoti draudzīgi, lai arī kādi sabiedrībā valdītu stereotipi par šo spēcīgo suņu šķirni. “Tas, ka par šiem suņiem ir priekšstats, ka tie ir cīņas suņi un dusmīgi, ir maldīgs. Viņi ir ļoti mīļi un uzticīgi. Viņi ir ļoti rotaļīgi un viņus ir viegli mācīt. Šie šķirnes suņi arī ļoti mīl bērnus,” stāsta A.Līdace-Dobroļubova. Viņa uzskata, ka suņa raksturu veido tas, kā viņš tiek audzināts, ja pret suni izturas ar mīlestību, viņš to arī dod pretī. Ģimenes locekļiem, dodoties pastaigā ar Horu, uz ielas ir nācies dzirdēt dažādus viedokļus, un vienmēr būs kāds cilvēks, kuram būs stereotipi par šāda tipa suņiem. “Mēs nekad nepaceļam roku pret suni - to nedrīkst darīt! Vedam divos mēnešos reizi sunim apgriezt nadziņus. To var izdarīt jebkurā veterinārajā klīnikā. Arī vienā no tām veterinārārstei likās, ka šīs šķirnes suns ir agresīvs un dusmīgs, taču viņas priekšstats par šo suņu šķirni nu ir pavisam mainījies,” uzsver A.Līdace-Dobroļubova.

Šīs šķirnes suņi nerej
A.Līdace-Dobroļubova stāsta, ka ģimenes plānos nākotnē ir iegādāties arī šādas šķirnes vīriešu kārtas pārstāvi, lai nākotnē varētu plānot arī kucēnus, kurus varēs iegādāties interesenti un amerikāņu Stafordšīras terjera šķirnes suņu mīļotāji. “Šīs šķirnes suņiem patīk kompānija, un labāk, ja viņi dzīvo kopā. Arī dzīvoklī šos suņus ir viegli turēt, jo tiem nenāk spalva,” pauž A.Līdace-Dobroļubova. Vienīgi, atstājot amerikāņu Stafordšīras terjera šķirnes kucēnu vienu pašu mājās, obligāti būtu jāpadomā par kādu nožogojumu vai voljēru. “Hora sagrauza vairākas kurpes, manu maku ar visām kartēm, televizora pulti, jaunās Keitas kurpes un vīra kompaktdiskus. Reiz viņa sagrauza miltu paku - visa virtuve un arī pati Hora bija balta,” stāsta A.Līdace-Dobroļubova. Interesants fakts ir tas, ka šīs šķirnes suņi nerej. Tie mēdz bubināt, taču nekad skaļi nerej. Arī tas ir pluss šo suņu turēšanai dzīvoklī, jo tie nerada lielu troksni. ◆

Par Amerikāņu Stafordšīras terjeru
Amerikāņu Stafordšīras terjers atšķiras no sava priekšteča Stafordšīras bulterjera ar spēcīgāk veidotu, lielāku ķermeni. Suņi augumā sasniedz 46 līdz 48 centimetrus, bet kuces - 43 līdz 46 centimetrus, ķermeņa masa var sasniegt 18 līdz 23 kilogramus. Gludajai īsajai spalvai iespējams jebkurš krāsojums. Līdzīgi kā Stafordšīras bulterjeri ir iegūti, krustojot angļu buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem, un tikuši izmantoti kā cīņu suņi. Kopš brīža, kad Anglijā tika aizliegtas suņu cīņas, par šiem suņiem tika aizmirsts. 30 gadus vēlāk pirmie suņi tika izvesti uz ASV, kur šķirne tika attīstīta, akcentējot masīvāku augumu, un tā ieguva nosaukumu amerikāņu Stafordšīras terjers. Šķirnes reputācijai stipri kaitējusi līdzība ar pitbulterjeriem. Šo suņu piekritējus apbūrusi suņu drosmīgā un padevīgā daba, savus saimniekus tie gatavi aizstāvēt ar neticamu pašaizliedzību. Amerikāņu Stafordšīras terjers allaž vēlas izpatikt saimniekam un darīs tā labā visu. Diemžēl šīs īpašības ne vienmēr tiek izmantotas labos nolūkos. Šie suņi parasti ir mierīgi un līdzsvaroti, bet, ja lieta nonāk līdz cīņai, tie nepazīst žēlastību. Jau no kucēna vecuma Stafordšīras terjers ir nopietni un pacietīgi jāaudzina. Šis suns ir ļoti aktīvs, neatlaidīgs, izturīgs un valdonīgs. Līdzās daudzām citām šķirnēm arī šie suņi var būt lieliski ģimenes draugi. Drosmīgie suņi ir bezgalīgi uzticīgi saimniekam un ģimenei. Šāds suns nav piemērots suņu īpašniekiem ar nelielu pieredzi spēcīgu un valdonīgu suņu audzināšanā. Avots: www.kennelklubs.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Galvenais – audzināt mīlestībā

Kategorijas