Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Liek noticēt pašiem sev

Ilze Bogdanova

2010. gada 2. augusts 09:12

643

Lai nostiprinātu jauniešos ticību saviem spēkiem un rosinātu viņus kļūt mērķtiecīgākiem, Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar pirmo reizi organizēja jauniešu apmācību jeb komunikācijas prasmju – iemaņu treniņu „Vasaras skola”.

Iespēja piedalīties „Vasaras skolā” tika dota pārstāvjiem no Alūksnes un Apes novadu skolu līdzpārvaldēm, jauniešu organizācijām un iniciatīvu grupām, kā arī vienkārši aktīviem jauniešiem, kas līdzdarboja centra  rīkotajos pasākumos.

Centra metodiķe Iveta Baltā – Vanaga atklāj, ka tieši darbs ar šiem jauniešiem rosinājis izmēģināt spēkus apmācību organizēšanā. „Līdz ar novadu izveidošanos mainījās arī Alūksnes Bērnu un jauniešu centra darba lauks. Šis bija pirmais gads, kad mēs strādājām ne vairs tikai ar pilsētas, bet visa novada jauniešiem. Darba procesā atklājās, ka bieži jauniešiem trūkst mērķtiecības paveikt iesākto līdz galam un pārliecības par to, ko viņi dara,” skaidro I.Baltā – Vanaga. „Šāda veida apmācības ļoti maina cilvēkus. Tajās viņiem ir jāuzdrīkstas, jāpārkāpj pāri savai nevarēšanai un bailēm, rodot ticību sev un saviem spēkiem,” piebilst centra jaunatnes lietu speciāliste Ilze Zvejniece, kas pati vairākkārt bijusi dalībniece līdzīgās mācībās.

Ikdienas darbu imitē ar uzdevumiem komandās
Par „Vasaras skolas” norises vietu izvēlēts Zeltiņu pagasts, no kura kultūras darbinieku puses jau labu laiku iepriekš izskanējusi vēlme uzņemt kāda jauniešu pasākuma dalībniekus. Par apmācību vadītājiem uzaicināti pārstāvji no āra dzīves apmācību centra „Pelēkais vilks” – treneris Nils Klints un viņa palīgs Romualds Skvireckis.
Viņu vadībā jaunieši veica dažādus uzdevumus, kas bija vērsti ne tikai uz iekšējās nedrošības un baiļu pārvarēšanu, bet arī komunikācijas prasmju izkopšanu un savstarpējo uzticēšanos. Jautāta par uzdevumu saturu, I.Zvejniece min dažus no tiem: radīt no dabas materiāliem vienu minūti funkcionējošu ugunskuru, doties pie Zeltiņu pagasta iedzīvotājiem, lai iegūtu kādu noteiktu lietu vai pateiktu kādu darbu, iejusties dažādos skatuves tēlos, izveidot no veikalā pirktiem materiāliem konstrukciju, kas ļautu novietot uz zemes diegā iekārtu olu tā, lai tā nesaplīstu, un citus.
„Uzdevumi tika veikti komandās. Tas radīja apziņu, ka apkārt ir cilvēki, kas uz tevi paļaujas un neļāva padoties, lai cik grūti arī gāja,” saka I.Zvejniece. „Daudzi bija balstīti uz godaprātu. Neviens neskatījās, vai izdari visu līdz galam un pēc noteikumiem vai ne. Mēs paļāvāmies uz jauniešu sirdsapziņu, lai viņi paši nonāktu pie apziņas, cik svarīgi būt godīgam pret sevi un citiem.”


Tā kā ne visi jaunieši, kas nolēma piedalīties apmācībā, sākumā sapratuši, ko tas īsti nozīmē, I.Baltā – Vanaga norāda, ka pirmajā reizē svarīgi bijis noskaidrot, vai jauniešus tas vispār interesē un vai viņi to uzskata par vajadzīgu. Šī iemesla dēļ iepriecinājis jauniešu sniegtais vērtējums par apmācībā pavadīto laiku. Starp lielākajiem ieguvumiem minēta mērķtiecība, pacietība, pārdomas par komunikācijas nozīmi ikdienā un to, cik svarīgi strādāt pašam pie savas izaugsmes. „Arī treneru vērtējums bija tāds, ka izdevies izdarīt visu, kas bija plānots. Protams, ir jāpaiet laikam, lai visu, kas jauniešiem šajās dažās dienās tika intensīvi dots, sevī sakārtotu un saprastu, taču viennozīmīgi – viņi ir mainījušies,” saka centra metodiķe.

Tiesa, I.Zvejniece piebilst, ka tikpat svarīgi, cik sākt kaut ko mainīt sevī, ir neapstāties un turpināt iesākto, pretējā gadījumā apmācību radītajām pārmaiņām nebūs nozīmes. Lai gan šovasar šāda veida apmācības vairs nav plānots organizēt, I.Baltā – Vanaga apgalvo, ka kaut kas līdzīgs noteikti tiks rīkots nākamajā gadā. „Mēs sapratām, ka tas bija ļoti produktīvi jauniešiem un – pats galvenais – nepieciešami. Tas nozīmē, ka noteikti mēģināsim to atkārtot arī nākamajā vasarā, dodot iespēju piedalīties citiem jauniešiem,” viņa saka.

Kategorijas