Ates muzejs – Kalncempju iedzīvotāju vizītkarte

2015. gada 24. jūlijs 00:00

2022

Viens no Alūksnes novada lepnumiem – Viktora Ķirpa Ates muzejs Kalncempjos, kas veidots kā Latvijas brīvvalsts Vidzemes lauku sēta, šonedēļ svinēja 30. dzimšanas dienu. 21.jūlija vakarā, kas ir muzeja dibināšanas datums, ceļu uz Viktora Ķirpa izloloto muzeju mēroja visi tie, kuriem šī vieta ir mīļa un tuva.
Kopš trešdienas muzeja pagalmā, goda vietā, iestādīts ozols muzeja dibinātāja un veidotāja V.Ķirpa piemiņai. Tā stādīšanā piedalījās arī V.Ķirpa ģimenes locekļi – meita Māra Bērziņa, mazmeita Baiba un mazmazdēliņš Artuss, esošie un kādreizējie muzeja darbinieki, pašvaldības pārstāvji un citi interesenti. 30.jubilejas gadadiena muzeja vēsturē turpmāk būs zīmīga arī kā brīdis, kad sākta muzeja krājuma pārvietošana no dzirnavu ēkas, kur aizsākās muzeja veidošana, uz jaunuzcelto ēku – krājuma glabātavu “Laidars”, kur ir arī izstāžu un nodarbību telpas. Šajā dienā durvis vēra arī Kalncempju vēstures lappušu istaba, kas izvietota blakus informācijas centram klētiņā.

Svarīgākais ir cilvēks
“Imants Ziedonis ir teicis: “Laiki nav svarīgi – svarīgākais ir tikai cilvēks.” Sagaidot V.Ķirpa Ates muzeja 30.gadadienu, arī mums šķita, ka svarīgākais ir cilvēks. Cilvēks, kurš to visu ir radījis, uzturējis, attīstījis. Cilvēks, kurš nāk uz šejieni, lai bagātinātos. Cilvēks, kurš, strādājot Ates muzejā, gūst gandarījumu. Ates muzeja nozīmīgākais cilvēks ir tā dibinātājs Viktors Ķirps. Šodien būtu moderni teikt harizmātiska personība – toreiz uz viņu gan neviens tādus vārdus neattiecināja. Neba katrs aiz sevis var vest, neba katrs, ar citiem kopā strādājot, var veikt tik lielus darbus, neba katrs ir gatavs strādāt idejas vārdā. Domājot par V.Ķirpa ģimeni, atminos viņa sievas Mirdzas spriganās acis - viņa bija gudra latviešu sieviete. Tik gudra, lai ļautu Viktoram iet un realizēt savas idejas, tik gudra, lai ceptu maizi un savu viesmīlību dāvātu apmeklētājiem. Pie ģimenes gribas pieskaitīt arī Kraukļu ģimeni – grūti pat izšķirt, kur Ķirpi, kur Kraukļi: soli solī gājuši gan ikdienas darbos, gan muzeju attīstot. Paldies arī visiem kalncempiešiem, kuri nekurienē radījuši kaut ko tik svētu, lai cilvēki no malu malām šurp brauktu, redzētu, bagātinātos un savos pozitīvajās izjūtās dalītos ar muzeja darbiniekiem. Paldies sadarbības partneriem, kuri jau trešo gadu desmitu palīdz veidot Pļaujas svētkus un citas aktivitātes,” uzrunājot jubilejas viesus, atzina V.Ķirpa Ates muzeja vadītāja Ina Rubene.
Vidzemes lauku sēta
Klausoties Ates muzeja vēsturnieces – pētnieces Aivas Lielbārdes stāstījumu un vērojot prezentāciju, klātesošie varēja izdzīvot aizvadītos 30 gadus un to, kā muzejs tapis, ieklausīties stāstījumā par V.Ķirpu, kalncempiešiem, kuri labprāt gāja un palīdzēja ar padomu, nesavtīgu darbu, lai izveidotu šo unikālo muzeju.
“V.Ķirps muzeju veidoja ar domu, ka nākamajām paaudzēm jāsaglabā darbaļaužu tikums, liecības par viņu darbu un viņiem pašiem. Tika apzināti kalncempieši, izrevidēti bēniņi un pieliekamie kambari, iekārtots dzirnavu ēkas pirmais stāvs, jau pēc gada eksponātus izkārtoja arī dzirnavu ēkas otrā stāva telpās un uzcēla šķūni zirgu tehnikas un inventāra izvietošanai. Jau 1986.gadā rīkoja pirmos Pļaujas svētkus. Nākamajā gadā uzcēla nojumi atbilstoši zirgu vilkmes ģēpeļa kompleksa izvietošanai un izvietoja ģēpeli. To, ka Atē varētu veidot Vidzemes lauku sētas kompleksu, radās 1988.gadā – no Liepnas pārvietoja un uzcēla riju pašu kalncempjiešu rokām: darītāji bija vīri sirmām galvām, kuri brīvajā laikā gāja un palīdzēja,” atminoties muzeja tapšanas pirmsākumus, atzina A.Lielbārde.

Izkopj un atjauno tradīcijas
Šodien līdztekus krājuma glabāšanai un tradīciju izkopšanai Ates muzejs piedāvā arī dažādas izglītojošas programmas, organizē pasākumus latviskā garā, rīko bērnu vasaras atpūtas nometnes “Amatam ir zelta pamats”, pirts skolas nodarbības. Šogad atjaunoja tradīciju pagasta pensionāru pasākuma rīkošanai, kam bija liela atsaucība. “Mēs priecājamies, ka mums ir tik daudz sadarbības partneru, draugu, kas atbalsta un ir atsaucīgi. Šogad atjaunota arī tradīcija Ates muzejā pulcēties novada mazpulkiem un dot svinīgo solījumu,” uzsver A.Lielbārde.
Muzeja darbinieki turpina darbu pie pētījuma par Kalncempju pagasta mājvietām un cilvēkiem, kuri tajās kādreiz dzīvojuši. A.Lielbārde atzīst – tas nav viegls darbs, jo lielākā daļa māju ir sabrukusi, bet neatlaidības darbiniekiem netrūkst, lai nākamajām paaudzēm saglabātu liecības par cilvēkiem, kas Kalncempjos dzīvojuši un strādājuši.

Labs darbinieku kolektīvs
Ates muzeja vadītāja Ina Rubene atzīst - svētku sajūtu rada arī tas, ka Ates muzejā beidzot atkal ir labs darbinieku kolektīvs. “Krājuma glabātāja Māra Gaigaliete muzejā strādā jau 16 gadus – viņai bija iespēja strādāt arī kopā ar V.Ķirpu. M.Gaigaliete ļoti rūpīgi attiecas pret savu darbu, iet un dara bez mudināšanas. Vēsturniece – pētniece Aiva Lielbārde ir vietējā iedzīvotāja, pazīst Kalncempju cilvēkus, ir atgriezusies dzimtas mājās Kalncempjos un muzejā veic pētniecisko darbu. Agita Birzniece tīra visas muzeja telpas, kas ir grandioza teritorija, Uģis Grabažs atbild par saimnieciskajiem darbiem, bet būtībā visiem darbiniekiem Ates muzejā ir jādara viss, jo arī, piemēram, Agita Ziemassvētku pasākumos Kukulīša tērpā ir vārījusi tēju apmeklētājiem. Šovasar kolektīvam piepulcējās izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Janita Šolina – ļoti ceru, ka viņa būs cilvēks īstajā vietā, jo viņai ir cilvēciskie dotumi, kas nepieciešami Ates muzejā,” raksturo I.Rubene. Viņa atzīst – tā ir liela atbildība, ko visi kopā uzņēmušies darīt un cenšas no visas sirds. “Ir sajūta - Viktors akceptē to, ka es vadu šo muzeju, pretējā gadījumā manis te nebūtu, es nebraukātu, būtu salūzusi. Saprotu, ka man te ir jāpaliek un jādara. Pietrūkst vārdu, lai aprakstītu sajūtas, kas pārņem, esot muzejā,” viņa saka.

Mainās līdzi laikam
I.Rubene uzsver – laiki mainās un muzejs savā darbībā mainās tam līdzi, bet saglabājot senču tradīcijas un tikumus.
“Ja agrāk dienā uz muzeju atbrauca apmeklētāji 12 autobusos, tad tagad vienā autobusā atbrauc četri tālaika autobusi. Muzejiem šodien ir arī citas prasības darbības nodrošināšanai. Mums jārēķinās arī ar to, cik Latvijā šodien vispār vairs ir palicis iedzīvotāju, jo daudzi ir izbraukuši uz ārvalstīm. To ļoti labi redzam starp saviem apmeklētājiem, kad uz Ates muzeju atbrauc kāds Alūksnes novada iedzīvotājs kopā ar kādu savas ģimenes locekli, kurš ir jau cittautietis. Tad ir patīkami vērot, ka alūksnietis Ates muzejā jūtas kā mājās, kā saimnieks un ar prieku izrāda muzeju stāstot, kas ir kas,” saka I.Rubene.

Pļaujas svētki – 12.septembrī
Savukārt rudenī, 12.septembrī, Ates muzejs atkal ikvienu aicina uz ikgadējiem Pļaujas svētkiem. I.Rubene atklāj – arī šogad būs interesantas aktivitātes. Solījuši atbraukt Brīvdabas muzeja pārstāvji, izrādot dažādus koka apstrādes darbus. Viņi uzteic Ates muzeju par to, ka muzejā ir daudz tehnikas darba kārtībā, kas ļauj apmeklētājiem izrādīt senos darbus. “Pērn atjaunojām labības kulšanu ar zirga gēpeli, par ko bija liela interese – šo procesu varēs vērot arī šogad. Šogad plēsīsim arī skaidas – skaidu plēšana pēdējos gados Pļaujas svētkos nav demonstrēta. Jaunums būs arī mucenieku darbnīca,” atklāj I.Rubene.
Viņa norāda – muzeja darbiniekiem vēl daudz pūļu jāvelta, lai vairotu Ates muzeja atpazīstamību. “Laiks rit un mainās paaudzes – ļoti latviski orientētie cilvēki zina, bet daudzi mūža otrās puses cilvēki bieži atzīst: ja būtu zinājuši par Ates muzeju, jau sen būtu atbraukuši! Kopumā Ates muzeja apmeklētāju skaits šobrīd ir lielāks, nekā pērn, bet darba pie informēšanas vēl ir ļoti daudz,” saka I.Rubene. ◆

VIŅŠ BIJA SATICĪGS UN ĻOTI LAIPNS
Kalncempju iedzīvotāja Dzidra Cepurniece Ates muzejā nostrādājusi 15 gadus kopš brīža, kad to izveidoja. Viņa uzsver - Viktors Ķirps ir cilvēks, kura vārdu jāraksta ar lielo burtu un kurš noteikti ieies vēsturē.

“Viņš bija saticīgs, ļoti laipns, saprotošs pret visiem, prata nolīdzināt nesaskaņas, ar viņu varēja ļoti viegli sastrādāties. Toreiz strādājām no rīta līdz vakaram – brauca daudz skolēnu: 4-5 autobusi dienā, arī pieaugušie brauca, tagad jau cilvēku paliek arvien mazāk, tostarp skolēnu... Strādājām, kad vajag – bez brīvdienām, tepat blakus, pāri ceļam dzīvoju. Uzņēmām ekskursantus, Viktora sieva Mirdza sacepa maizīti - pacienājām viesus. Viens otru aizvietojām darbā, kad vajadzēja. Man par V.Ķirpu ir ļoti labas atmiņas,” viņa saka.

Dz.Cepurniece secina – tagad daudz kas ir citādāk, jo viss mainās. “To dienu dvēseles vairs nebūs, jo ir citi laiki, cilvēki mainās, viss paliek mūsdienīgs. Arī
V.Ķirpam savulaik bija doma muzeja teritorijā atjaunot laidara ēku – jauki, ka tagad pašvaldībai tas ir izdevies. Vienīgi man nav pieņemams, ka jaunajai ēkai nosaukums ir “Laidars” un tur atrodas izstāžu zāle, jo kas tad ir laidars – lopu kūts! Tagad kūtī ir izstāžu zāle... Viktoram bija doma muzeja teritorijā, bet ne vecā laidara vietā, uzcelt nojumi, kur vasarās turēt mājputnus, trušus, aitas, lai var bērniem parādīt lauku sētas iemītniekus. Šodien daudzi bērni lāgā nav vistu, govi redzējuši un nezina, kā piens rodas! Iebraucot Ates muzejā, ir izvietots arkls – šodienas bērni to neatpazīst un sauc par trenažieri... Viktors blakus muzejam iesēja rudzus, miežus un paši ar vienročiem pļāvām, arī es, un rudenī pašiem bija ko kult Pļaujas svētku laikā. Tagad šīm vajadzībām meklē, kur nopirkt labību un linus...” salīdzina Dz.Cepurniece. Viņa ir pārliecināta, ka Ates muzejam ir nākotne. “Vēlu muzeja darbiniekiem saglabāt senču tradīcijas un to domu, ar kādu V.Ķirps muzeju veidoja,” viņa saka. ◆

Par Viktora Ķirpa Ates muzeju
Pēc darbu pabeigšanas V.Ķirpa Ates muzeja darbinieki atzīst – jaunuzceltā ēka “Laidars” ir kas vairāk, nekā viņi uzdrošinājās sapņot.

◆ Viktora Ķirpa Ates muzejs veidots pēc Kārļa Ulmaņa atziņas „Lauku sēta ir tautas šūpulis. Mūsu bagātības pirmavoti ir zeme un darbs”. 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, atsaucoties V.Ķirpa iniciatīvai, ar Kalncempju pagasta padomes un iedzīvotāju atbalstu veica kapitālremontu Ottes dzirnavu ēkai - tolaik daļa ēkas nebija izmantota. V.Ķirpam, kurš tolaik bija Alūksnes rajona Kalncempju pagasta kolhoza „1.Maijs” priekšsēdētājs, radās doma izveidot nelielu piemiņas stūrīti pagasta vēstures apzināšanai un zemnieku, novadnieku, sibīriešu piemiņas saglabāšanai. Tā sāka veidoties Kalncempju novadpētniecības muzejs, kā atklāšana notika 1985.gada 21.jūlijā. V.Ķirps – muzeja iniciators, dibinātājs un veidotājs par šo ieguldījumu 1996.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

◆ Muzeja krājuma pamatā ir Ates muzeja veidotāja V.Ķirpa personīgā kolekcija - 4036 vienības - ar kultūrvēsturisku nozīmi, šobrīd krājumā ir 4626 vienības. Muzejs unikāls ar to, ka vienkopus atrodas Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, vairāki desmiti iekšdedzes motoru, amatnieku darba rīki un citi lauku cilvēka darba rīki. Muzeja krājums raksturo 19.gadsimta beigas un 20.gadsimta sākumu.

◆ Fakti par V.Ķirpa Ates muzeju:

1989.gadā no Kalncempju pagasta “Rozīšu” saimniecības uz muzeja teritoriju pārvietoja guļbūves ēku, ko muzeja vajadzībām pārveidoja par ratnīcu. Šajā gadā pārvietoja arī šķūni, ko iekārtoja kā motoršķūni.

1990.gadā no Kalncempju “Druvām” pārveda klēti un labības šķūni.

1991.gadā no jauna uzbūvēja dzīvojamo māju, kam par paraugu ņēma simtgadīgu māju no “Upītēm”. Šajā gadā V.Ķirps pie muzeja atjaunoja mazpulku darbību – svinīgo solījumu jaunuzņemtie mazpulcēni deva Pļaujas svētkos.

1992.gadā muižas laika ēka tika pārveidota par smēdi, 1993.gadā restaurēja veco laiku muižas pirti, 1995.gadā uz muzeju pārvietoja siena pūnīti, ko iekārtoja gulēšanai muzeja apmeklētājiem.

1997.gadā no Litenes pagasta pārveda un uzstādīja gateri, bet 1998.gadā no Kalncempju tehnikas stāvlaukuma pārvietoja celtni, ko muzejā izveidoja par izstāžu telpu.

1999.gadā muzeja teritorijā bijušie linu mārki tika pārveidoti par dīķi, izveidoja saliņu. Uz tās 2000.gadā ar Balvu amatniecības vidusskolas audzēkņu atbalstu uzbūvēja namiņu ar atpūtas vietām.

2001.gadā veica dzirnavu ēkas slūžu un dzirnavu dīķa mūra vaļņu remontu, 2005.gadā muzeja teritorijā pārveda klēti, kur iekārtoja Kalncempju pagasta tūrisma informācijas punktu.

2013.gadā sāka jaunās ēkas “Laidars” celtniecību, kur ir izstāžu un nodarbību telpas, krājuma glabātava.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ates muzejs – Kalncempju iedzīvotāju vizītkarte

Kategorijas