Mērs nav spainis

2015. gada 24. jūlijs 00:00

Kontrolētai alkohola lietošanai neesot ne vainas, ja dzer ar mēru. Glāze vīna vai stiprāka dzēriena var uzlabot garastāvokli, palīdzēt atbrīvoties no spriedzes. Posts ir tajā, ka ar vienu ne katram pietiek, un nodoms ieņemt tīri simboliski izčib. Kāpēc roka paslīd pat visnotaļ prātīgajiem? Kāpēc reakcija uz grādīgajiem dzērieniem ir tik atšķirīga?

Izdara, ko cilvēks vēlas
Ja cilvēks nevar apstāties, tas visbiežāk liecina par atkarības sākšanos, jo saslimst ļoti pakāpeniski, brīdina Straupes narkoloģiskās slimnīcas virsārste Dace Raituma. “Neviens nesāk dzert ar plostiem. Laikam ejot, zūd gan situācijas, gan devu kontrole – pirmais simptomiņš, ka kaut kas nav kārtībā: ja gribas lāpīties, tas jau ir pamatīgs atkarības simptoms.”
Pāršaut pāri normai var gadīties arī nogurušam, satrauktam cilvēkam, kurš neslimo ar atkarību. “Ne jau garšas pēc gribas iedzert, bet tāpēc, ka alkoholam ir neiroparalītiska un eiforizējoša darbība – tā ietekmē cilvēka limbisko sistēmu, nervu hormonus, kas smadzenēs atbild arī par garīgajām sfērām. Un emocijas uzsprāgst. Kā deviņgalvains pūķis alkohols izdara, ko cilvēks vēlas. Grib mieru, dabū mieru. Grib prieku, dabū to. Grib noņemt sāpes, noņem. Bet tā ir ilūzija! Patiesībā alkohols ir viens no spēcīgākajiem depresantiem un viens no faktoriem, kas grauj nervu sistēmu. Regulāram lietotājam spēja uztvert stresu ir stipri pazemināta, pēc plostiem depresiju ārstējam ar antidepresantiem – lai atgūtu vismaz kādu dzīvesprieku un spētu normāli reaģēt uz normālām situācijām,” zina narkoloģe.
Tas, ka iedzērušais kļūst priecīgs, raudulīgs vai agresīvs, atkarīgs no rakstura un tā, kādam nolūkam alkohols lietots. “Bieži vien klusajam, mierīgajam, kurš skaidrā nevar pār lūpu pārspļaut, alkohols ir atbrīvojošs faktors – tiek izgāztas sakrātās dusmas. Jo nav vairs filtru, kontroles pār uzvedību. Eiforizējošais ir jautrība: alkohols liek justies priecīgākam, vīrietim visas sievietes liekas pievilcīgas. Bet emocionālā amplitūda ir plaša un mainīga, piedzērušos cilvēku viegli nokaitināt.”

Starp dzērāju un pļēguru
Āra kafejnīcas, alus dārzi, festivāli vasarā mudina dzesēt slāpes, pasēžot pie kausa vai glāzes. Vai arī tas ir bīstami? Daktere norāda, ka risks iekrist alkohola valgos atkarīgs no konkrēta organisma un devām. ”Ir zināmi standarti par nekaitīgu alkohola daudzumu noteiktā laika posmā. Izpildot AUDIT testu, katrs var noteikt, kas ar viņu notiek. Piemēram, sievietei nekaitīga skaitās viena līdz divu alkohola devu lietošana, bet vīrietim – trīs, četras. Puslitrā gaišā alus jau ir 1,5 devas alkohola. Taču šīs normas nav pat papīra vērtas: viss ir ļoti individuāli, regulāru un lielāku devu lietošana, protams, var novest pie atkarības.”
Sieviete, no fizioloģijas viedokļa, ir citādāka – organismā vairāk šķidruma un taukaudu, alkohols izvadās lēnāk. Apzinoties, ka dzert nav smuki, sieviete par to kaunas, slēpj no ģimenes, sevis pašas un retāk meklē palīdzību. Nonāk līdz ārstam jau stipri nodzērusies. Ārstēt sieviešu alkoholismu, no mediķu viedokļa, ir grūtāk, jo sievietei daudz emocionālo mehānismu, kā reaģēt, atklāj narkoloģe.
Daži nedzer, jo nepatīk reibuma sajūta, citus attur slikta dūša, pat intoksikācija. “Cilvēkiem, kuri panes ļoti nelielu alkohola daudzumu, nav fermenta, kas alkoholu veiksmīgi noārda. Viņi nekad nekļūs par alkoholiķiem. Indiāņiem, ziemeļu tautām vajag maz, lai nodzertos, turpretī tuvāk dienvidiem dzīvojošiem, kur vīns ir ikdiena, atkarība veidojas lēnāk un mazākai sabiedrības daļai ir nosliece uz to.”
Atkarība nepārmantojas, ja cilvēks nelieto alkoholu, bet, kam iepriekšējās paaudzēs ar to bijušas problēmas, lielāka varbūtība trāpīt grāvī. Kā liecina rehabilitācijas centra “Saulrīti” speciālistu novērotais, deviņus gadus vecs bērns, kurš sācis lietot, jau pēc gada var būt pilnīgi atkarīgs no alkohola. Trīsdesmitgadīgam vīrietim ir jāpacenšas – atkarība var izveidoties piecu līdz desmit gadu laikā. “Ir atšķirība starp dzērāju un atkarīgo. Dzērājam var nebūt atkarības pazīmju – tieksmes, nervozitātes, viņš diezgan labi to kontrolē un vienu dienu var pateikt “stop”. Atkarīgajam, beidzot dzert, atveseļošanās notiek ar sarežģītiem simptomiem. Bet nekad nav par vēlu.”

Lai pūķis nenozagtu dvēseli
Ogles lietošana pirms balles nemazina noreibšanu, zina speciāliste. “Var apēst treknu zupu vai citu sātīgu ēdienu, bet tas tikai mazina alkohola uzsūkšanās tempu. Kad pilns vēders, iedzert tik daudz negribas. Pārnākot mājās, noreibušajam būtiski ir lietot daudz tīra, negāzēta ūdens. Vērtīgi pagatavot arī dzērienu no ūdens, citrona un medus, jo alkohols izvada no organisma šķidrumu, pazemina cukura līmeni asinīs, izmaina arī vitamīnu daudzumu. Izdzert pa litram tāda dzēriena der no rīta un vakarā. Galva sāp, jo smadzeņu šūnas kļūst sausas. Pie sausa organisma aknām ir grūtāk izvadīt alkoholu, tas rada nelabo dūšu, reibšanu un citas sliktās sajūtas. Pie stiprām galvassāpēm var iedzert ātri šķīstošo aspirīnu ar C vitamīnu, bet mans ieteikums ir domāt par devām.”
Kliedējot mītu par nelielas alkohola devas lietderību, narkoloģe ar divdesmit gadu stāžu un kolēģis Edmunds Rudzītis secinājuši: alkohols ir legalizēta narkotika, pozitīvos efektus zinātniskie pētījumi neapliecina. Arī melnais balzams veselības uzlabošanai lietojams pa karotītei, pa pilieniem, nevis glāzēm un pudelēm.
“Alkoholisms kļūst savādāks: pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis. Narkologiem jāpiestrādā pie blakus slimībām, kas saīsina pacienta mūžu, apgrūtina ārstēšanu,” secina narkoloģe. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mērs nav spainis

Kategorijas