Turpina cīņu ar latvāņiem

2015. gada 31. jūlijs 00:00

434

Alūksnes novadā arī šogad ir aktuāla latvāņu problēma un ir pagasti, kuros latvāņu apkarošana ir viena no prioritātēm, kuru īstenot traucē tie privātzemju īpašnieki, ar kuriem nav iespējams sazināties, vai arī tie, kuri nevēlas savu īpašumu sakopt.

Tik un tā veidojās ķīmisks apdegums
Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa informē, ka arī šomēnes Alūksnes slimnīcā nokļuvis cilvēks ar latvāņu sulas radītiem apdegumiem. Cietušajam ir otrās pakāpes apdegums. “Latvāņa sula, ja cilvēks uzturas saulē, veicina apdegumu. Notiek fotosensibilizācija – vielas aktivizējas saules staru ietekmē. Daudzi cilvēki nezina, kā būtu jārīkojas ar latvāņiem. Cērtot latvāņus, jābūt speciālam tērpam un acu aizsargiem,” teic M.Kauliņa.
Arī Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektoru Gintu Teterovski reiz sārusi neveiksme latvāņu iznīdēšanas laikā. “Nelietoju ļoti ciešus indviduālās aizsardzības līdzekļus un ieguvu apdegumus. Pēc latvāņu ciršanas gan mazgājos ar ziepēm, gan peldējos, darīju visu, kā ir ieteikts, taču trešajā dienā saules staru ietekmē tik un tā veidojās ķīmisks apdegums un čūlas. Man tas nebija plašs, bet apdegums mazliet skāra arī seju, uz rokām izveidojās čūlas,” stāsta G.Teterovskis. Viņš uzsver, ka pašreiz latvāņu ziedkopas vēl var paspēt apgriezt un sadedzināt, jo jau ap augustu un septembri sāk birt latvāņu sēklas. Ir četras metodes, kā iznīdēt latvāņus, taču šobrīd der tikai latvāņu novākšana un sadedzināšana. “Aršana un noganīšana jāveic pirms ziedkopu izveidošanās,” informē G.Teterovskis.

Var tikt piemērots
administratīvais sods
Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis informē, ka jau ar pagājušo gadu par latvāņu lauku nesakopšanu var tikt piemērots administratīvais sods. Šogad gan šāds sods nav nevienam vēl piemērots. I.Berkulis uzsver, ka Alūksnes novadā ir pagasti, kuros nav konstatētas problēmas ar latvāņiem. Tie ir: Zeltiņu, Ilzenes, Jaunannas, Kalcempju, Liepnas un Mālupes pagasti. “Pašvaldības īpašumos šajās teritorijās problēmas ar latvāņiem nav konstatētas. Pārējos pagastos latvāņi ir konstatēti arī pašvaldības īpašumos. Attiecīgās pagastu pārvaldes savās zemju teritorijās ir atbildīgas par šo latvāņu konstatēšanu un iznīcināšanu,” stāta I.Berkulis. Ja latvāņi tiek konstatēti privātajās teritorijās, attiecīgā pagasta pārvalde veic pārrunas ar zemju īpašniekiem, sūta dažādu informāciju un arī brīdinājuma vēstules, kurās teikts, ka saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem latvāņi ir jāiznīcina. Tiek informēta arī pašvaldības policija, kura vēlāk ir tiesīga sastādīt administratīvos aktus. “Pašas pagastu pārvaldes cīnās ar tiem latvāņiem, kuri ir saauguši pašvaldībai piederošās teritorijās,” teic I.Berkulis. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka daudzi problemātisko zemju īpašnieki dzīvo vai nu Rīgā, vai arī ārzemēs. I.Berkulis stāsta, ka daži pat ir aizmirsuši par savu īpašumu vai arī nenojauš, ka viņu zemes platības pārņēmis latvānis. Daudzi appļauj latvāņus, bet viņiem trūkst zināšanu, kad un kā to labāk izdarīt. Ziedēšanas laikā latvāņus nav ieteicams pļaut. Vēl viena problēma ir tā, ka ar dažiem šādu zemju īpašniekiem nav iespējams pat sazināties. Šādās situācijās pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus, lai kāda privātīpašumā likvidētu latvāņus. “Pašvaldība var rīkoties tad, ja šie latvāņi apdraud vidi vai radusies ārkārtēja situācija, taču šobrīd šādas ārkārtējas situācijas nav bijis,” uzsver I.Berkulis.

Jācīnās ilgstošāk
Jau pērn izskanēja informācija par Eiropas fondu finansējumu “Life” projektam, kura gaitā valdība iezīmēs tās teritorijas Latvijā, kurās problēma ar latvāņiem ir lielāka. “Tādējādi šīs teritorijas varētu saņemt Eiropas līdzekļus šīs problēmas risināšanā, taču šobrīd vēl nav nekādu ziņu par programmas atvēršanu un to, ka mēs varētu startēt uz līdzekļu saņemšanu. Pagaidām cīnāmies pašu spēkiem, sava budžeta robežās. Visvairāk latvāņu problēma skar Alsviķu pagastu, un Alsviķu pagasts jau otro gadu slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš latvāņus izpļauj. Iespēju un budžeta robežās mēs ar šo problēmu cīnāmies paši,” saka I.Berkulis.
Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītāja Ingrīda Sniedze informē, ka šogad latvāņi pašvaldības īpašumos nopļauti jau vienreiz, bet viņa cer, ka to darīs arī privāto zemju īpašnieki. “Viena daļa ir atsaucīgi, bet ir platības, kuras ir ļoti aizaugušas un par šīm teritorijām ziņojam pašvaldības policijai,” teic I.Sniedze. Viņa informē, ka pašreiz latvāņi netiek iznīcināti ar ķīmiskajiem preparātiem, bet tie tiek nopļauti. “Pirmajā gadā jau tie nepazūd, un ir jācīnas ilgstošāk. Pašvaldības zemēs neko citu kā tikai latvāņu izpļaušanu nemaz nevaram izdarīt, jo mums nav tādu līdzekļu,” pauž I.Sniedze. Viņa uzsver, ka Alsviķu pagastā latvāņu ir tik daudz tāpēc, ka kolhoza laikā latvāņi bijuši iesēti lopbarības laukos. “Otrs iemesls, kāpēc latvāņu ir tik daudz, ir tas, ka privātīpašumu platībās īpašnieki ar latvāņiem daudzus gadus necīnījās. Saku paldies visiem tiem, kuri cīnās ar latvāņiem, iesaistās un izrāda interesi, paziņojot, kur ir parādījušies jauni latvāņi,” teic I.Sniedze. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Turpina cīņu ar latvāņiem

Kategorijas