Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Palīdz citiem relaksēties

Diāna Lozko

2015. gada 31. jūlijs 00:00

28

Ikvienu, kas grib uzkāpt jaunajā Alūksnes skatu tornī, sagaida divas jaukas meitenes - ziemeriete Justīne Kitija Smeltere un alūksniete Anastasija Zotova. Abām jaunietēm var droši uzdot jautājumus gan par pašu skatu torni, gan arī par to, kur vēl Alūksnes pusē būtu vērts šajā vasarā aizdoties.

Tornis visiem ļoti
patīk
Justīnei ir 18 gadu, viņa mācās Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā. “Sākšu jau ceturto kursu vides dizainā. Apgūstu reklāmu un interjeru,” stāsta jauniete. Viņu pie skatu torņa varēs sastapt visu vasaras sezonu, savukārt Anastasija pie skatu torņa strādās tikai vienu mēnesi. Viņa ir aizrāvusies ar sportu un iemīļojusi volejbolu. Jau rudenī viņa uzsāks mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.a klasē. “Man patīk šeit strādāt, jo ir jauka kompānija un iespēja atrsties svaigā gaisā. Cilvēki, kuri šeit nāk, ir pozitīvi,” stāsta Anastasija.
Justīne ir novērojusi, ka skatu torni nāk apmeklēt ne tikai latviešu tūristi, bet arī viesi no Igaunijas un Krievijas. “Tornis visiem ļoti patīk, no tā paveras brīnišķīgs skats uz Alūksni un Alūksnes ezeru. Paredzams, ka to varēs apskatīt tuvāk arī ar lielo binokli torņa augšā, bet pie torņa varēs iznomāt mazos binokļus putnu vērošanai,” stāsta Justīne. Viņa atzīst, ka pārsvarā gan cilvēki nāk vienkārši pabaudīt skaisto skatu un noķert adrenalīnu, jo uzkāpt augstajā tornī ne vienmēr ir viegli - tornis ir vairāk nekā 30 metrus augsts.
Pie jaunā skatu torņa darbojas arī informācijas centrs, kurā var iegādāties dažādus suvenīrus saistībā ar Alūksni. Namiņā var arī aprunāties ar Justīni un Anastasiju, kuras pastāstīs arī par iespējām apskatīt citus ievērības cienīgus objektus Alūksnē.

Atslēgties no
ikdienas
Justīne atzīst, ka pēc studijām Rēzeknē viņa vēlētos studēt kaut ko, kas nebūtu saistīts ar vizuālo mākslu. “Ar 13 gadiem jau pietiek. Kopš 3.klases gāju mākslas skolā un tagad vēl četri gadi mākslas vidusskolā. Gribētos pievērsties teātrim,” pauž jauniete. Mācoties Rēzeknē, viņa nav atmetusi savu vaļasprieku – dejošanu. Rēzeknē viņa dejo folkloras kopā “Vīteri”. “Aizejot mācīties uz Rēzekni, apsolīju arī mācīties ģitāru un atrast deju kopu. Sāku mācīties ģitāru, taču to nepabeidzu, jo šo vaļasprieku ir grūti apvienot ar skolu. Taču deju kopā gan dejoju. Mēģinājumi ir divreiz nedēļā pēc skolas. Jūtos nogurusi, taču dejas dod pozitīvismu un spēku. Rēzekne ir skaista, bet liela pilsēta. Savukārt Alūksnē ir miers un, atbraucot te, var relaksēties,” stāsta jauniete.
Arī jauno skatu torni nāk apmeklēt cilvēki, kuri vēlas relaksēties, atslēgties no ikdienas un pabaudīt skaistumu. Justīne gan stāsta, ka ir cilvēki, kuriem tomēr ir ļoti bail no augstuma, un tad gluži no relaksēšanās nekas neizdodas. Taču ir drosmīgi cilvēki, kas cenšas pārvarēt savas bailes un kāpj tornī, vien izsakot Justīnei bažas, ka nezinās, ko iesākt, ja vairs nespēs nokāpt lejā. “Tad jokojam, ka zvanīsim ugunsdzēsējiem. Visi vienmēr tikuši atpakaļ sveiki un veseli,” teic Justīne.
Abas jaunietes stāsta arī kādu amizantu gadījumu, kad reiz līdz tornim atnācis kāds vīrs ar suni. Mazais takšu šķirnes suns pa pakāpienam vien, bet paša spēkiem uzrāpies augstajā tornī. “Atpakaļ lejā gan saimnieks viņu nesa,” stāsta jaunietes. ◆

Kategorijas