Nebaidīties sevi izaicināt

2015. gada 31. jūlijs 00:00

2413

Amanda Bašmakova ir 18 gadus veca alūksniete, kuru daudzi pazīst pēc viņas skanīgās balss, nesen viņa atgriezās no Milānas un Londonas, kur izmēģinājusi arī gaitas modes industrijā. 18.septembrī Amandu varēs dzirdēt arī jaunā Alūksnes kultūras centra atklāšanas pasākuma lielkoncertā.

Ieguvusi 400 eiro stipendiju
Amanda dzied jau septiņus gadus un savas muzikālās gaitas uzsākusi pie pasniedzējas Tatjanas Koroļovas. “Braukāju kādus četrus gadus uz Rīgu, lai mācītos pie viņas. Vēlāk arī sāku stepot pie pasniedzēja Māra Pūra. Vidusskolas gaitas uzsāku Rīgas valsts 2.ģimnāzijā un nu pārsvarā dzīvoju pa Rīgu, bet bieži atgriežos Alūksnē pie vecvecākiem un draugiem,” stāsta jauniete. Lai gan pārsvarā daudzi Amandu pazīst kā dziedātāju, šī vasara viņai bijusi izaicinājumu pilna. Šogad Amanda piedalījās konkursā “Māksimālisti”, kurā ieguvusi 400 eiro stipendiju. “Stipendija paredzēta savu talantu attīstīšanai, un par šo naudu esmu jau iegādājusis ģitāru, ukuleli un jaunas stepa kurpes,” stāsta Amanda. Viņa piedalījusies arī “ZZ talantu konkursā”. Tā bija pirmā reize, kad uz skatuves uzstājusies ne tikai dziedot, bet arī spēlējot ģitāru. “Stipendiju gan man šoreiz neiedeva, bet ieguvu simpātiju balvu,” stāsta Amanda. Savukārt pagājušajā gadā viņa saņēmusi vēstuli sociālajos tīklos ar aicinājumu izmēģināt savus spēkus modes industrijā. Sākumā Amanda uz šādu ielūgumu reaģējusi skeptiski, jo bezmaksas ceļojumi uz ārzemēm izklausījušies ne visai ticami. “Nolēmu tomēr pamēģināt. Līdz vasarai apmeklēju dažādus kastingus, un kādā no tiem man pateica, ka esmu izvēlēta doties uz Milānu,” stāsta Amanda.

Modes industrija ir laimes spēle
4.jūnijā, tieši pēc viņas 18 gadu dzimšanas dienas, Amanda devās uz Milānu un pavadīja tur mēnesi. Šī mēneša laikā viņa apmeklēja vairākus kastingus. “Daudzās vietās man atteica, un tā bija grūta pieredze, jo meklē sevī kādu vainu, kāpēc tevi neņem un kāpēc atsaka. Dažrez kļūst skumji, bet tad saproti, ka modes industrija ir laimes spēle. Varbūt nederi šim laikam, bet vēlāk būs piedāvājumi. Manuprāt, nav svarīgi pat parametri, kā kaut kas, kas tajā brīdī modes industrijā ir pieprasīts,” teic Amanda. Pēc viesošanās Milānā daudzas meitenes brauca uz mājām. “Bet es pateicu Rīgas aģentūrai, ka vēlos braukt uz Londonu, un aģentūra Milānā man arī nopirka biļeti uz Londonu. Ielidojot Londonā, meklēju, pie kā palikt. Trīs dienas interneta vietnē “www.couchsurfing.com”, kurā katrs var piedāvāt savu mitekli kādam ceļotājam vai tūristam, meklēju, pie kā varu palikt. Man atbildēja tikai viens puisis. Viņš teica, ka pirms manis pie viņa palikusi kāda latviešu meitene un, tā kā viņa bija jautra, arī man atradīsies rūme. Man nebija bail doties palikt pie svešiniekiem, jo biju pārliecināta, ka viss būs droši, un viss bija tiešām labi. Šis puisis pats kādreiz bija dzīvojis Jaunzēlandē, bet izdomājis visu pārdot un sākt dzīvi Londonā un ceļot. Uz šo dzīvokli brauca ļoti daudzi cilvēki, un tas bija atvērts daudziem ceļotājiem,” stāsta Amanda un atzīst, ka pēc šīs pieredzes viņa ir kļuvusi daudz drošāka un pašpārliecinātāka. Londonā viņa iztstaigājusi 17 modeļu aģentūras. Dienā nostaigājusi aptuveni 20 kilometrus, jo Londonā sabiedriskais transports ir ļoti dārgs. “Bet tas ļāva man redzēt pilsētu un cilvēkus. Redzēju arī, kāda cilvēkiem ir attieksme, tur nevalda aizspriedumi un vērtēšana. Šajās dienās Londonā notika arī streiks un metro nedarbojās. Tik daudz cilvēku uz ielas es nekad iepriekš nebiju redzējusi. Gāju uz lielajām aģentūrām un nebaidījos to darīt. Vienā kāds aģentūras pārstāvis apskatījās manas bildes un teica, ka viņu aģentūrā ir ļoti daudz mana tipāža meiteņu, un tāpēc man atteica,” stāsta Amanda. Viņa vēlējās arī apstaigāt dažādas mūziklu akadēmijas, kurās varētu uzzināt par mācību iespējām, taču skolas vasarā ir slēgtas un tās nav izdevies apmeklēt. “Mani interesē teātris un mūzika. Gribētu saistīt dzīvi ar aktiermākslu un mūziku, man patīk tieši tā daudzveidība. Mēģināju arī iesaistīties modes industrijā, jo tas ir rūdījums, kad sevi jāpārvar, jāmēģina sevi parādīt un nevar sēdēt stūrītī,” stāsta jauniete, taču viņa atzīst, ka pēc 12.klases begšanas viņa varētu studēt ne tikai ko sasitītu ar mūziku vai teātri, bet arī bioloģiju, jo arī tā ir nozare, kura Amandu interesē. “Vairāk, protams, sliecos uz mūziku, jo domāju, ka bioloģiju varētu studē arī vēlāk.”.

Alūksnē vienmēr pārņem drošības sajūta
Mājupceļš no Londonas bijis interesants, jo autobusā dzirdējusi krievu valodu un viņai uznākusi nostalģija. “Kādu laiku mans tētis strādāja Pleskavā. Esmu sūtījusi arī pieteikumus uz dziesmu konkursiem Krievijā. Augustā plānoju doties pie māsīcas (red. - Kristīna Zaharova) uz Maskavu un ceru arī tur būt spontāna un izmēģināt savus spēkus,” teic Amanda.
Atgriežoties Latvijā, Amanda uzreiz devās uz Alūksni, kontrasts ar lielpilsētām bijis milzīgs, taču Alūksnē viņu vienmēr pārņem drošības sajūta. “Man ir ļoti paveicies ar vecākiem, kuri nebaidās un ļauj man riskēt. Viņi mani iedrošināja arī trīs gadu garumā no Alūksnes braukt uz Rīgu katru nedēļas nogali pie vokālās pedagoģes. Man palīdz arī vecvecāki, un es gribētu vēl kur aizceļot un izmēģināt savus spēkus,” uzsver Amanda. Nākamgad viņa uzsāks mācības 12.klasē, un arī Alūksnes novada jauniešiem viņa iesaka mēģināt sasniegt savus mērķus un nebaidīties. “Kad mācījos Alūksnē, zināju daudzus, kuri iesaistījās dažādās apmaiņas programmās un bija daudz aktīvāki par mani. Pat apskaudu šos cilvēkus, bet esmu sapratusi, ka ir jābūt nedaudz spontānam un nevajag baidīties pie sevis piestrādat. Nav ko sevi žēlot, ir jāiet un jāmēģina,” uzsver Amanda. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nebaidīties sevi izaicināt

Kategorijas