Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Top videosižets un nākotnē gaidāms literārs darbs par Api

Diāna Lozko
Laikraksta arhīvs

2015. gada 7. augusts 00:00

407

Jūlija beigās Apē kopā ar filmēšanas grupu viesojās pazīstamais rakstnieks un žurnālists Pauls Bankovskis. Šajā laikā tapa sižets Latvijas Televīzijas projektam “Viens ciems. Visa Latvija”.

Šeit valda pilsētas sajūta
P.Bankovskis atzīst, ka šis pasākums bijis diezgan liela avantūra, jo tad, kad no Latvijas Televīzijas tika saņemts piedāvājums piedalīties pasākumā “Viens ciems. Visa Latvija”, katram no trim pieaicinātajiem rakstniekiem bija jāizraugās kāda vieta Latvijā. Rakstniece Nora Ikstena izvēlējās Slutišķus Latgalē, bet rakstnieks Māris Bērziņš - Valgalciemu, kas atrodas Kurzemē. “Lai būtu atšķirīgāk, man bija jāizvēlas kāda vieta Vidzemē,” viņš stāsta.
P.Bankovskis pats ir dzimis Līgatnē, audzis Siguldā un varēja doties uz šīm vietām, tomēr izdomājis apmeklēt kādu mazāk zināmu vietu – Api. “Esmu dzimis Cēsu dzemdību namā un varēju doties arī uz Cēsīm, taču Cēsis ir zināmas vairākiem cilvēkiem ar gadskārtējo mūzikas un mākslas festivālu. Man gribējās atrast vietu, kura arī man pašam būtu pietiekami nezināma un jauna, kur es varētu ko atklāt. Pirms pāris gadiem braucām garā vasaras ceļojumā, kurš uzsākās no Krāslavas. Gar Latvijas un Krievijas robežu braucām uz augšu, līdz nonācām arī līdz Apei. Pirms tam nekad agrāk nebiju bijis Apē, jo vienmēr pa šoseju biju tai paskrējis garām. Iepriekš gan esmu bijis tikai Opekalna baznīcā,” stāsta P.Bankovskis. Tajā brīdī, kad bija jāizvēlas vieta, kurp doties, viņš atcerējies tieši Api, jo pirmais iespaids par Api šķitis ļoti patīkams. “Lai arī šī ir maza vieta, šeit valda pilsētas sajūta. Šī ir tāda maza, īsta, kompakta pilsētiņa, un tas man likās ļoti simpātiski un estētiski. Neko daudz nezināju par šejienes cilvēkiem, bet vēlāk uzzināju arī, ka no Apes nākusi rakstniece, dzejniece un dramaturģe Elīna Zālīte. Biju dzirdējis arī trako gadījumu ar pieminekļa nozagšanu,” teic P.Bankovskis.

Ir visas iespējas “atņemt” cilvēkus lielpilsētā
Kopā ar filmēšanas grupu P.Bankovskis ievērojis, ka daudzi ir neizpratnē, kāpēc sižets top tieši par Api. “Cilvēkiem ir pārsteigums, kāpēc tieši par viņiem, ko tad viņi, bet cilvēki paši ārkārtīgi ātri pierod pie dažādām lietām un sāk tās uztvert par pašsaprotamām. Viņi domā, ka tas jau nav nekas īpašs, taču tikai tad, kad atbrauc kādi ciemiņi un novērtē, arī pats cilvēks sāk domāt, ka ir lietas un vietas, kurām pats nav pievērsis īpašu uzmanību, kurām patiesībā ir kāda vērtība,” pauž P.Bankovskis.
Viņam patīk tas, ka, runājot ar Apes iedzīvotājiem, var sajust arī iekšēju lepnumu par vietu, kurā cilvēki dzīvo. “Ir tāds stereotipisks priekšstats par to, ka ārpus Rīgas citās Latvijas vietās valda panīkums un daudzi brauc strādāt uz ārzemēm, lauki izmirst. Skaitliski paskatoties, biju pārsteigts, ka Apes iedzīvotāju skaits faktiski nav mainījies visas pilsētas pastāvēšanas vēstures gaitā. Kad Api atzina par pilsētu, te dzīvoja apmēram 900 iedzīvotāju. 1956.gadā dzīvojuši 1600 cilvēki, bet tie bija arī kolhozu laiki. Tagad paši Apes ļaudis saka, ka viņu esot pusotrs tūkstotis kopā ar Apes pagasta iedzīvotājiem,” stāsta P.Bankovskis. Tas norāda uz to, ka pilsētas iedzīvotāju skaits ir stabils, tādēļ gan Apei, gan arī citām mazpilsētām ir visas iespējas “atņemt” cilvēkus lielpilsētām. “Tas priekšstats, ka tad, ja tu dzīvo ārpus lielām pilsētām, tev obligāti jānodarbojas ar lauksaimniecību, strauji noveco un kļūst par pagātni. Dzīvošana mazpilsētā tevi nekādā gadījumā nespiež ar to nodarboties. Ir ļoti daudzas profesijas, kurās var darboties neatkarīgi no tavas atrašanās vietas, un būtu tikai loģiski, ka cilvēki izvēlētos dzīvot patīkamākā vidē nekā lielajās pilsētās. Tas drīzāk ir infrastruktūras jautājums, cik viegli vai grūti ir nokļūt no mazpilsētas uz lielpilsētu,” pauž P.Bankovskis.
Cilvēki Apē bijuši atsaucīgi. Tomēr filmēšanas komandai bijuši arī dažādi kuriozi. Ierodoties Apē, komanda sajutusi, cik ļoti Rīga ir attālinājusies, un šķitis, ka pat e-pasti, kuri nākuši no Rīgas, nāk no citas attālas pasaules. “Lai šo sajūtu vēl pastiprinātu, mums pamazām cits pēc cita sāka pazust vai sabojāties mobilie telefoni, tādējādi vēl vairāk attālinot mūs no Rīgas,” stāsta P.Bankovskis.

Gaidāms arī kāds literārs darbs
“Kā pilsēta Ape ir atzīta tikai 1928.gadā – desmit gadus pēc valsts nodibināšanas. Tas nozīmē, ka šī pilsēta ir vēl jaunāka nekā Latvijas valsts. Tajā pašā laikā tās vēsture ir ārkārtīgi bagāta un Apes teritorijā ir noticis ārkārtīgi daudz. Daudzi no šiem vēstures stāstiem ir par to, kas Apē reiz ir bijis, bet laika gaitā pazudis, un arī tajā ir sava pievilcība. Mani vienmēr ir interesējis redzēt kaut ko, kas kādreiz kaut kur ir bijis, un mēģināt iztēloties, kāda šī vieta varēja izskatīties tajā laikā,” pauž rakstnieks un min dzelzceļa staciju Apē, kura vēl aizvien ir apskatāma, taču nu vairs nav ne dzelzceļa, ne vilciena. Interesants ir arī stāsts, kāpēc šis dzelzceļš vispār ir tapis. “Barons Aksels fon Delvigs ir gribējis, lai dzelzceļa stacija būtu tuvāk Apes muižai, un par savu naudu apņēmās uzbūvēt šo staciju, tādā veidā izmainot visu dzelzceļa līnijas iekārtojumu,” stāsta P.Bankovskis.
Informāciju par Api palīdzējuši atrast vairāki cilvēki. Padzirdējusi par to, ka P.Bankovskis brauks uz Api, dzejniece Inese Zandere pastāstījusi viņam par barona mazmeitas atmiņām un to apkopojumu grāmatā, kura iznākusi Vācijā, bet ir iztulkota Apē. “Ir bijusi doma šo grāmatu izdot Ineses Zanderes izdevniecībā “Liels un mazs”, un tāpēc viņai bija pie­ejams grāmatas manuskripts, kuru viņa man pārsūtīja. Arī Elīna Zālītes grāmatā “Agrā rūsa” lasāms brīnišķīgs miesta apraksts, kurš, visticamāk, ir par Api. Arī vietējie cilvēki man daudz stāsta par Api, jo kurš gan labāk varētu zināt par šo vietu, ja ne tās iedzīvotāji,” teic P.Bankovskis.
Apes iepazīšana nebeidzas vien pie sižeta izveidošanas, un nākotnē gaidāms arī kāds literārs darbs. “Visa šī pasākuma galvenais mērķis un pienākums ir arī beigās radīt literāru sacerējumu. Jau vienas nedēļas laikā, kopš bijām Apē, gadījies ļoti daudz interesanta, un no tā noteikti beigās kaut kas sanāks, taču pašreiz gan neteikšu, kādā žanrā šis darbs būs,” teic P.Bankovskis. ◆

Kategorijas

Kategorijas