Vai droši ir pirkt ogas un sēnes?

2015. gada 7. augusts 00:00

564

Daudzi ogu un sēņu lasītāji atzīst, ka dabas velšu lasīšana un nodošana ir labs veids, kā piepelnīties, bet cik tīras un veselībai nekaitīgas ir šīs ogas un sēnes?

Vienā reizē var nopelnīt pat 40 eiro
Kādā no ogu uzpirkšanas punktiem Alūksnē darbiniece, kura vēlējās būt anonīma, dzirdējusi, ka dažas no iepirktajām ogām un sēnēm nokļūst ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas tirgū. “Par melleņu kilogramu pašreiz cena ir 1,30 eiro. Šī cena svārstās, un esmu novērojusi, ka atsaucība ir ļoti liela. Ogas nāk nodot dažāda vecuma cilvēki, arī pusaudži ar mazu spainīti. Mellenes jau aug tikai mežos, tāpat arī gailenes, tā ka par tām varam būt droši,” viņa saka.
Kāda alūksniete, kura arī vēlējās būt anonīma, stāsta, ka ogas peļņas nolūkos vāc jau piekto gadu. Nododot tās uzpircējam, viņa vienā reizē var nopelnīt pat 40 eiro. “Ievācu mellenes un dienā varu nopelnīt no 20 līdz 40 eiro. Pa visu vasaru es sapelnu apmēram 500 eiro,” stāsta alūksniete. Viņa uzskata, ka Latvijā ir tīra daba, tāpēc nebūtu jāuztraucas par kādu piesārņojumu un netīrām vai veselībai kaitīgām ogām, taču uzsver, ka gadījumā, ja arī Latvijā būtu kādas vietas, kur ogas vai sēnes nevajadzētu lasīt, peļņas nolūkos to kāds tomēr darītu. “Par to gan esmu pārliecināta,” teic alūksniete.
Madonas reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītājs Aldis Verners uzsver, ka katram ogu pircējam pašam būtu jāizvērtē, ko viņš iegādājas. Pērkot ogas vai sēnes tirgū vai no kāda privāta cilvēka, var arī nezināt, kur tieši ogas vai sēnes ir ievāktas. “Personīgi pazīstot pārdevējus, zinu, kur viņi lasa, un pie tādiem arī cenšos iegādāties ogas un sēnes, ja man vajag. Mūsu pusē ogu lauki arī nav īpaši tuvu ceļu malām, taču zinu, ka ir metode, kā ātrāk nogatavināt dzērvenes - tās apsmidzina ar kādu ķimikāliju. Esam šādus gadījumus konstatējuši privāti, taču no valsts dienesta puses šādas pārbaudes neveicam, jo tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzdevums,” teic A.Verners.

Nav valsts finansētas
uzraudzības programmas
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece, valsts vecākā pārtikas inspektore Ārija Ločmele uzsver, ka ogu un sēņu tīrība ir atkarīga tikai no dabas velšu ievācēja godaprāta.
“Nekādi īpaši laboratoriskie izmeklējumi netiek veikti, taču tos var veikt, ja kāds to vēlas un apmaksā. Valstī nav valsts finansētas uzraudzības programmas ogu un sēņu vācējiem,” informē Ā.Ločmele.
Par dažādām pārbaudēm būtu jāmaksā dažādi, bet produktus var pārbaudīt uz smagajiem metāliem, radioaktīvo piesārņojumu, kā arī nitrātu atliekām. “Latvijā daba ir pietiekami tīra, un tad, kad valstī vēl bija uzraudzības programma, mēs ņēmām pārbaudēm savvaļas ogas un sēnes. Tajā laikā nekad un nekur netika atklāti kādi piesārņojumi, taču, protams, ceļmalās dabas veltes nevajadzētu lasīt, jo ceļmalā varētu būt smago metālu piesārņojums. Uzreiz jau cilvēks nejutīsies slims, bet laika gaitā, uzkrājoties organismā smagajiem metāliem, cilvēks sāks just sekas,” teic Ā.Ločmele.
Viņa uzsver, ka dabas velšu ievācējiem jābūt godprātīgiem un nevajadzētu vākt ogas gluži ceļa malās, taču par dabas velšu pārdošanu ceļa malās Ā.Ločmele uzsver, ka tas nebūt nav tik bīstami, kā ievākt, piemēram, meža zemenes ceļa malā. “Tas, protams, nav tas labākais risinājums, bet šādi tirgotāji jau nestāv ceļa malā nedēļu vai mēnesi no vietas. Ogas ir salasītas mežā, un cilvēks ceļa malā nostāv pāris stundas, kas nerada lielāko piesārņojumu. Šāda dabas veltes varētu būt vien putekļainākas,” stāsta Ā.Ločmele. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai droši ir pirkt ogas un sēnes?

Kategorijas