Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Alūksnes slimnīcas darbu atvaļinājumi neietekmē

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2015. gada 7. augusts 16:39

0

Lai gan Alūksnes slimnīca ir minēta starp ārstniecības iestādēm, kurās atsevišķas nodaļas uz laiku tiek slēgtas, novada iedzīvotāji var neuztraukties – Alūksnē mediķu darbs rit kā ierasts bez pārtraukuma.

Jūlijā bija slēgta infekciju nodaļa
„Bija jāsniedz informācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kādi speciālisti dodas atvaļinājumā un nebūs pieejami. Taču Alūksnē kā katru gadu arī daktera Perevertailo atvaļinājuma laikā tika sniegta medicīniskā palīdziba visiem traumatoloģijas pacientiem, slimnīcā nodaļa nebija slēgta. Ko varēja veikt uz vietas, tas tika darīts. Ja bija vajadzīgs operēt, ar savu transportu vedām pacientu uz Valmieras slimnīcu. Tādu gadījumu bija maz – trīs pacienti bija jāved,” skaidro SIA „Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Vairākās slimnīcās tiek slēgtas atsevišķas nodaļas, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā nestrādā infekciju nodaļa, jo trūkst infektologu. Savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā trīs nedēļas jūlijā nebija pieejama ķīmijterapija onkoloģijas slimniekiem, tika slēgta arī bērnu ķirurģijas nodaļa, jo strādā tikai viens ķirurgs. Tāpēc bērnus akūtas saslimšanas gadījumos ar ātrās palīdzības mašīnu veda uz Rīgu. Kuldīgas slimnīcā divas nedēļas nestrādāja bērnu nodaļa, jo atvaļinājuma laikā trūka medcīnas māsu, bet Ogres slimnīcā nevarēja saņemt dzemdību palīdzību, jo trūka ginekologu.

„Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ik dienu saņemam vēstules no slimnīcām ar informāciju, kādi speciālisti attiecīgajā laika posmā nebūs darbā, lai zinātu, kādā tuvākajā ārstniecības iestādē pacientus nogādāt. Nereti gadās, ka pacientam ir kāda iekšējo orgānu vaina, ko iespējams diagnosticēt, izmeklējot endoskopiski, taču nav ārsta, kas to varētu izdarīt. Tādēļ esam speisti pacientu vest uz slimnīcu, kur ir attiecīgais speciālists,” stāsta dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Lieki tērē laiku un benzīnu
Slimnīcām, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir jāspēj nodrošināt šo palīdzību 24 stundas diennaktī.

„Latvijā ir ieilgusi problēma – reģionos arvien mazāk paliek medicīnas speciālistu, kuri spēj nodrošināt šādu palīdzību diennakts režīmā. Arvien mazāk speciālistu strādā ārpus Rīgas un lielajām pilsētām. Tāpēc kadru trūkuma dēļ, īpaši atvaļinājumu laikā, saņemt neatliekamu medicīnisko palīdzību var būt sarežģīti. Gadās, ka pacienti ir jāved lielus attālumus,” atzīst I.Bukša.

Ja slimnīca ir informējusi, ka uz laiku nebūs pieejams kāds profils, tad dienestam ir zināma cita slimnīca, kur to vest. Taču tas nozīmē, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde būs aizņemta ilgāk, turklāt tai kopā ar pacientu nāksies nobraukt vairāk kilometru.

„Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski palielinās nobraukto kilometru skaits uz vienu izsaukumu. Tas apliecina šo tendenci,” norāda I.Bukša.

Viņa atgādina, ka bija liels sašutums, kad tika samazināts neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu skaits.

„Tagad daudzi speciālisti neizvēlas strādāt reģionos, tāpēc slimnīcas nespēj pilnvērtīgi nodrošināt neatliekamo palīdzību,” atzīst I.Bukša. 

Savukārt M.Kauliņa uzskata, ka liekie kilometri jābrauc tādēļ, ka nav pareiza Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nostāja.

„Kāpēc dienesta mašīnas brauc garām Bauskai, kur ir visām prasībām atbilstoša slimnīca un diennakti strādā trīs ārsti: anesteziologs, ķirurgs un terapeits? Bet tur neved pacientus, atrunājoties, ka šajā slimnīcā nesniedz neatliekamo palīdzību. Bet neatliekamā palīdzība var būt dažāda – gan stacionāra, gan ambulatora,” uzsver M.Kauliņa un piebilst - Slimnīcu biedrībā jau vairākkārt spriests, ka šī nostāja ir jāmaina.

Kategorijas

Kategorijas