Nevar atrisināt ieilgušu konfliktu

2015. gada 14. augusts 00:00

1217

“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās Liepnas iedzīvotāja Zita Zaķe, kura paskaidroja, ka nevar atrisināt konfliktu, kurš jau gadiem rit viņas un kaimiņu starpā. Sazinoties ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izdevās noskaidrot abu pušu viedokli, taču konflikts ar to, visticamāk, neatrisināsies.

Nesaskaņas ilgst gandrīz četrus gadus
Z.Zaķe stāsta, ka konflikts starp viņu un trīs kaimiņienēm radies jau sen. “Dzīvoju divstāvu mājā privatizētā dzīvoklī. Manā mājā ir trīs kundzes, ar kurām jau trīs gadus mums ir nesaskaņas. Viss sākās ar to, ka nedrīkstēju kraut malku tur, kur viņām nepatika. Tika izsaukta policija, un mani apvainoja dažādiem vārdiem, protams, arī es ko teicu pretī. Mani apvainoja par to, ka es malku lieku uz pašvaldības zemes, bet kur tad es dzīvoju? Vai tad man likt malku uz mākoņa? Toreiz bija vētras gads un man izgāza mežu. Krāvu malku pie sava šķūnīša, un no pagasta runāju ar saimnieku, kur to var kraut. Soli pa solim, bet kaimiņienēm tas nepatika,” stāsta Z.Zaķe. Viņa uzskata, ka kaimiņienes viņas dārzā met gan stiklus, gan malkas pagales. “Bērni arī pie malkas šķūnīša aplauzuši puķes. Kopumā konflikts ar kaimiņiem ilgst gandrīz četrus gadus,” stāsta Z.Zaķe un atklāj, ka pēdējais konflikts noticis saistībā ar jumta maiņu. “Man sāka tecēt jumts, un mājas vecākā bija vākusi naudu. Kad nu man bija nepieciešamība mainīt jumtu, man nebija neviena cilvēka, kuru pasaukt palīgā. Palūdzu palīdzību remontstrādniekiem, kuri remontēja tautas namu. Puiši atnāca un 21.aprīlī sāka remontēt jumtu tai mājas daļai, kurā es dzīvoju, jo mājas vecākā jumtu nemainīja. Viena kaimiņiene nāca mājās un ieraudzīja, ka strādnieki remontē jumtu. Viņas man neatļāva iet pa trepēm. Viena no kaimiņienēm mani ir žņaugusi, bet policija man nepalīdz, jo viņas ir trīs,” teic Z.Zaķe.

Uzskata, ka varējusi sākt jumta maiņu
Kamēr remonstrādnieki mainījuši jumta daļu, kāda no kaimiņienēm bijusi ļoti agresīva un kliegusi. Trīs kaimiņienes esot nostājušās kāpņu telpā un nelaidušas Z.Zaķi garām. “Apmulsu un centos tikt garām, bet viņas visas mani sāka grūstīt un bikstīt. Sāku saukt palīgā, un viens no celtniekiem atnāca un gribēja man palīdzēt. Kaimiņienes tad pašķīrās un mani palaida,” stāsta Z.Zaķe. Viņa uzskata, ka varējusi sākt jumta maiņu savai mājas daļai, jo divus gadus krājusi šim nolūkam naudu un vairs nav spējusi sagaidīt, kad jumtu beidzot nomainīs. “Viņas visas saka, ka naudas jumta nomaiņai nav. Reiz dzirdēju, kā šīs kaimiņienes pēc šī konflikta savā starpā sprieda, ka jāpasaka, ka es viņas esmu žņaugusi, jo viņas ir trīs. Visu laiku viņas ir trīs, bet es esmu viena viņām pretī. Reiz viena no kaimiņienēm man skrēja virsū ar grābekli. Kāda no kaimiņienēm reiz uzbruka kādai citai mūsu pagalma kaimiņienei, kura tādēļ nokļuva slimnīcā ar smadzeņu satricinājumu. Šī incidenta dēļ šo kaimiņieni atlaida no darba. Arī man ir teikts, ka atriebsies koridorā, jo tur neko neredz un nav liecinieku,” stāsta Z.Zaķe. Policijā ir saņemts iesniegums arī par pašu Z.Zaķi par to, ka viņa pagalma bērnus apmētājusi ar akmeņiem un apsaukājusi, taču Z.Zaķe uzsver, ka tie ir meli un nekas tāds nav noticis.

Izprovocē cilvēkus uz strīdu
Kāda no konfliktā iesaistītajām kaimiņienēm atzīst, ka no šīs situācijas ir nogurusi. Sieviete uzsver, ka Z.Zaķe neklausās citos un nesen izdomājusi, ka nomainīs jumtu savā mājas daļā. “Mēs Z.Zaķei teicām, ka varētu jumtu likt kopā, jo kādu tad viņa liks jumtu? Mēs taisāmies mainīt jumtu, bet viņa pateica, ka mums nav par ko runāt un savā mājas daļā ņēma un uzlika kaut kādu šīferi. Kādu mums tagad pārējiem likt jumtu? Esam strupceļā,” teic kaimiņiene un uzskata, ka Z.Zaķe dara to, ko grib, un citos neklausās. “Es šeit ievācos deviņdesmitajos gados, un jau tad Z.Zaķei viss bija slikti. Viņai visi kaimiņi ir slikti. Kādreiz turēju lopus, un viņa appļāva tiem apkārt zāli, lai tikai teļam nebūtu ko ēst. Viņa izprovocē cilvēkus uz strīdu, jo viņai tas ir kā zāles,” stāsta kaimiņiene.
Z.Zaķe stāsta, ka esot nobijusies un nu klausās, kad kaimiņienes iet ārā, jo tad viņa uzgaidot un ārā neejot. “Tās ir muļķības. Kad ejam pa kāpnēm, viņa uzreiz bēg. Mēs taču viņu neaiztiekam! Mēs pat necenšamies tagad ar viņu runāt, lai tikai nerastos konflikts. Ja viņai ko pasaka, tad sākas uzreiz bļaušana. Šai kaimiņienei viss ir slikti. Mēs neesam viņu aizskārušas, un tad, kad remonstrādnieki mainīja jumta daļu, Z.Zaķe žņaudza mani. Pirms pāris gadiem viņa policijā uzrakstīja iesniegumu, ka esmu viņu situsi ar grābekli, bet es taču neesmu vecam cilvēkam gājusi virsū ar grābekli. Viņa ir rakstījusi arī sūdzību par to, ka kāda cita kaimiņiene viņu ir žņaugusi, un pat gājusi pie ārsta, lai pierāda, ka viņai esot zilumi. Prasīju, kur tad tie ir, viņa teica, ka uz rokas. Ja jau žņaudz, tad taču zilumi ir ap kaklu, ne jau uz rokas. Viņa izdomā visādus šādus stāstus, un tagad pat aizgājusi uz avīzi. Ignorējam šo sievieti, lai nevajadzētu ar viņu runāt, jo viņa nekādā gadījumā nepiekāpsies, tas ir pilnīgi izslēgts,” teic Liepnas iedzīvotāja un uzsver, ka gadījumā, ja turpināsies publiska apmelošana, kaimiņienes vērsīsies policijā un tiesā.

Konfliktu ir mēģināts risināt
Liepnas un Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede stāsta, ka Z.Zaķe ir vērsusies pagasta pārvaldē par attiecīgo konfliktu un to ir mēģināts risināt. “Viena pagale jau nedeg, un vajadzētu ieklausīties abās pusēs. Katru reizi mēs šo situāciju kaut kā sakārtojam un tā uz mirkli norimst, bet tad atkal iet uz augšu,” stāsta I.Priede un uzsver, ka kaimiņu kašķēšanās nebūt nav neierasta lieta. Vislabākais veids, kā atrisināt konfliktu, būtu pašiem kaimiņiem savā starpā izrunāties, jo bez izrunāšanās nepalīdzēs ne policija, ne arī pagasta pārvalde - agri vai vēlu konflikts varētu atkal uzplaiksnīt. “Gadās, ka arī mēs šajās situācijās topam ierauti, bet beigās situācijas kaut kā atrisinās, taču pa brīdim jau kas notiek,” uzsver I.Priede.
Alūksnes pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis informē, ka Alūksnes pašvaldības policija ir informēta par attiecīgo konfliktu un abas konfliktā iesaistītās puses ir vērsušās policijā ar sūdzībām. “Var aizbraukt uz Liepnu un apskatīties šo māju, kurai nu ceturtdaļa jumta ir patvaļīgi, bez kaimiņu piekrišanas, nomainīta. Cik saprotu, uz kompromisu šī sieviete nav gājusi. Abām strīdā iesaistītajām pusēm ir izskaidrots, ka jādzīvo mierīgi, bet, ja nevar sadzīvot, ar pierādījumiem jāvēršas tiesā, jo civiltiesiski strīdi risināmi rajona tiesā,” informē G.Teterovskis. Viņš uzsver, ka lieli kaimiņu strīdi nebūt nav tik izplatīti un policijā nebūt nevēršas tik daudz cilvēku ar šāda veida sūdzībām. “Tiesa risina civiltiesiskus strīdus, un kaimiņu strīdi ir civiltiesiski strīdi. Ja ir tikuši nodarīti fiziski miesas bojājumi, tad ir jāvēršas medicīnas iestādē, kur mediķis konstatē miesas bojājumus. Pēc tam notiek ekspertīze un pēc miesas bojājumu smaguma pakāpes to izskata valsts policija,” informē G.Teterovskis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nevar atrisināt ieilgušu konfliktu

Kategorijas