Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kašķis nav no kašķēšanās

VALIJA BELUZA

2015. gada 14. augusts 00:00

82

“Nevis reti sastopama pagātnes palieka, bet viena no izplatītākajām infekcijas slimībām Latvijā,” tā kašķi raksturo dermatoveneroloģe Nataļja Jociene. “Konkrēts saslimušo skaits nav zināms, jo dažs vēršas pie sava ģimenes ārsta, bet liela daļa iegādājas preparātus aptiekā un nodarbojas ar pašārstēšanos. Informācija pieejama internetā, arī fotogrāfijas ar kašķa pumpām visās stadijās, un var salīdzināt. Svarīgi atcerēties – pats no sevis kašķis nepāries, gluži otrādi – ērcīte var ieurbties dziļāk un pārvērsties ielaistā formā. Tā reizēm pat neatgādina kašķi – plaukstu un pēdu āda kļūst ļoti bieza, plaisā, un pacients sūdzas nevis par niezi, bet par sāpēm. Tikai histoloģiski, ņemot biopsiju, var noteikt, ka tur ir ērču kultūra.”

Uzglūn no katra stūra
Kašķi izraisa kašķa ērcīte, ko kontakta ceļā var saķert jebkur: veikalā, poliklīnikā, sabiedriskajā transportā, darbā, skolā. Pietiek nenomazgāt rokas piecas minūtes pēc publiskas tualetes vai jebkuras sabiedriskas iestādes apmeklējuma, vai pēc saskares ar naudu, un ērcīte jau var būt iekšā.
Slimība ir diezgan lipīga, bet reizēm gadās, ka kašķis nepielīp citiem ģimenes locekļiem. “Mums ar bērnu nav tuva kontakta: neapskaujamies, nelietojam kopējus dvieļus, drēbes, viņš, pārnākot no skolas, uzreiz iet savā istabā, gultā,” situāciju ieskicē ārste.
Pēdējā laikā kašķis nereti tiek atklāts maziem bērniem, pat zīdaiņiem. Tāpēc ka visi radi un draugi mazuli ņem rokās – lai pabužinātu, samīļotu un paspēlētos.
Slimības izplatību ietekmē arī tas, ka daudzas māmiņas iepērkas lietoto preču veikalos un mājās apģērbus tūlīt nemazgā. Mēs taču nezinām, no kurienes šīs drēbītes nāk, kādi cilvēki tām pieskārušies!
“Pirmais profilakses noteikums – vienmēr mazgāt savas rokas. Ja nav tādas iespējas, piemēram, esat pārdevējs tirgū vai kasieris veikalā (šo profesiju pārstāvji īpaši daudz slimo, jo pastāvīgi saskaras ar naudu), ieteicams iegādāties roku dezinfekcijas līdzekļus želejas vai aerosola veidā. Nopērkamas arī mitrās salvetes, ko vienmēr ņemt līdzi. Automašīnā turēt pudeli ūdens roku noskalošanai arī nav grūti! Vīriešiem jācenšas izvairīties no rokas spiešanas, sveicinoties ar svešiem cilvēkiem. Ja darba kolektīvā pamana, ka viens kolēģis kasās, to nevajag ignorēt. Vienkāršākais – rokas bieži noskalot, jo kašķa ērcīte nav tik agresīva, ka uzreiz ieķeras ar zobiem un kājām, tai vajag laiku, lai ieurbtos ādā.”

Kā atpazīt?
Rodoties aizdomām par kašķi, tūlīt jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš prot atšķirt alerģiju no kašķa, vai arī jāpierakstās pie speciālista.
Bērniem pēc saskares ar infekciju divu dienu laikā sākas neapzināta nieze, kasīšanās, šī skaņa atgādina berzēšanu ar smilšpapīru. Drīz mazajam uz ādas parādās skrāpējumi, punktiņi, asinsizplūdumi, dažreiz arī zilumi.
Beidzoties mācību gadam, saslimšanas gadījumu skaits nedaudz samazinās. N. Jociene mudina rūpīgāk vērot savus skolēnus, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu.
“Ja ir aizdomīgas pumpas uz rokām, kājām, vēdera un bērns neapzināti kasās, nevajadzētu bērnu sūtīt uz skolu, bet gan nekavējoties parādīt dakterim. Citādi ārstēšana būs ilgāka un dārgāka, turklāt gaidāmas problēmas ar citu skolēnu vecākiem. Bieži vien vecāki atved bērnu pie dermatologa, domājot, ka tā ir alerģija. Viņi negrib atzīt, ka tas ir kašķis, tāpēc dažreiz arī nesaku, bet sāku uzreiz ārstēt, lai neaizvainotu, jo visi uzskata, ka ir tīrīgi un kārtīgi. Taču tā nav! Pieaugušie, vientuļi pensionāri, kuri dzīvo kārtīgi, mēdz sūdzēties par nespēju aizmigt, jo jākasās. Tiek minēti iespējamie vaininieki – nepareizi izrakstīti medikamenti vai pārāk kaļķains ūdens. Pensionārs pārvietojas lēnāk un, kamēr atgriežas no tirgus vai veikala un nomazgā rokas, pagājusi vismaz pusstunda.”
Tiek uzskatīts, ka kasīšanās sākas no rokām vai kājām, tomēr pieaugušajiem pirmais simptoms – nieze - parādās uz vēdera, uz plaukstu locītavām un augšdelma.
Ļoti reti, bet vīriešiem var uzrasties mazas pumpiņas uz plaukstas virsmas, starp pirkstiem. Sievietes plaukstas diendienā mazgā, veicot mājas darbus, un sadzīves ķīmija ērcītei nepatīk.
“Iespējami arī pūšļi uz rokām, bet, kad mammai vispirms lūdzu parādīt savu vēderu, vecāki netic, ka viņiem var būt tas pats, kas bērnam. Pieaugušajiem sāpju slieksnis ir atšķirīgs – sūdzas, ka ādas diskomforta dēļ vakarā grūti aizmigt, bet neatpazīst niezēšanu.”

Izārstēt viegli, ja sāk laikus
“Agresīvi kašķa simptomi bērnam ir divas dienas, pieaugušajam – nedēļu. Jo ātrāk pamana virspusējo ērcīti, kamēr tā nav ieperinājusies, jo ātrāk var no tās atbrīvoties. Šī ādas slimība labi padodas ārstēšanai, ir pieejami ļoti maigi preparāti. Tikai vienam procentam slimnieku ir alerģija uz šo terapiju, viņiem pielāgojam citus medikamentus,” stāsta N. Jociene.
Ja kašķis nav ielaists – līdz strutām sakasīts – to, pareizi ārstējot, var pieveikt septiņās dienās. Ik dienu regulāri jāsmērējas ar pareizajām ziedēm, izvēle ir liela, un tās var nopirkt bez receptes. Ik dienu jāmazgājas dušā, jāmaina gultas un ķermeņa veļa, tā jāizgludina. Rūpīgi jāapstrādā arī visas gludās virsmas, kas bijušas saskarē ar slimnieku – lai pārējie nedabū infekciju no galda, durvju rokturiem, datora peles. Var dezinficēt ar degvīnu vai kādu ūdenī atšķaidītu mājas kopšanas līdzekli.
Ja bērnam ir daudz mīksto rotaļlietu, ārste iesaka tās ievietot miskastes maisā un uz nedēļu izlikt ārpus mājas – bez saimnieka ērcīte iet bojā no bada. Tikpat labi mantiņas var izmazgāt veļas automātā. Dīvānā, spilvenā, segā kašķa ērcīte parasti neiemitinās.
“Ja pajautā skolēnam, vai klasē kāds kasās, parasti atbilde ir noliedzoša, jo viņi to neievēro. Tā kā nieze pastiprinās naktī, bērns kasīdamies neizguļas, kļūst agresīvs un kašķīgs. Tad vecāki sāk meklēt iemeslus. Epidemioloģiskais dienests ārstiem vispirms noņēma prasību steidzami ziņot par pedikulozi (utis), tagad nav jāziņo arī par kašķi. Ja vecāki nevēlas ārstēt, viņi var vest bērnu uz pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu, kur slimība izplatās tālāk. Būtu skolās un dārziņos vairāk apzinīgu medmāsiņu, nebūtu ielaistu kašķu. Tas pats attiecas uz strādājošiem – ir cilvēki, kuriem es uzreiz izrakstu “slimības lapu”, bet daži no tās kategoriski atsakās. Nelīdz ne pārliecināšana, ka aplipinās kolēģus, ne citi argumenti. Viss uz pašu atbildību.” ◆

Kategorijas