Svin teātra svētkus

2010. gada 21. jūlijs 09:22

414

Ja koru un deju kolektīvu gaidītākais notikums ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, tad amatierteātros spēlējošajiem par tādu kļuvis ik pēc četriem gadiem rīkotais Latvijas amatierteātru salidojums. Ik reizi tas pulcē dažādu paaudžu amatierteātru kolektīvus no visas Latvijas, sniedzot iespēju satikt līdzīgi domājošos, dalīties teātra spēlēšanas priekā, parādīt savu un novērtēt citu veikumu.

Izrādes skatās vairākos
novados
Pagājušās nedēļas nogalē notika XII Latvijas amatierteātru salidojums, par kura norises vietu izvēlēts Balvu novads. Pēc organizatoru aplēsēm, trīs dienu ilgais salidojums pulcējis apmēram 1600 amatierteātros spēlējošo.
No vairāk nekā 100 kolektīviem gandrīz visi rādīja kādu izrādi. Kopumā salidojuma viesi varēja vērot 86 amatierteātru iestudējumus, starp kuriem četri bija Alūksnes novada kolektīvu rādītie: Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis” ar Miervalda Birzes “Kalmāru konserviem” (režisore Daiga Bētere), Alsviķu teātra studija ar Rūdolfa Blaumaņa lugu “Pēc pirmā mītiņa” (režisore Monika Upeniece), Jaunannas dramatiskais kolektīvs ar Rūdolfa Blaumaņa “Īsa pamācība mīlēšanā” (režisore Sarmīte Locāne) un Veclaicenes dramatiskais kolektīvs ar iestudējumu “Nekādus tūristus”, kura scenārija autore ir kolektīva režisore Maija Bleiferte.
Lai salidojuma norises laikā parādīt savu izrādi varētu ikviens, par to norises vietām izvēlētas dažādas Balvu pilsētas iestādes. Atsevišķas izrādes notika paralēli uz pilsētas ielām, bet citas – ārpus pilsētas, aptverot visus bijušā Balvu rajona teritorijā izveidojušos novadus.

Sala vietā cīnās ar karstumu
Ārpus pilsētas savu izrādi rādīja arī Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”, kas devās uz Rugāju novada centrālo tautas namu. Uzrunājot klātesošos, kolektīva režisore D.Bētere atzina, ka šī ir otrā reize, kad viņa šeit viesojas. Pirmajā reizē viņa vēl pati bijusi aktieru pulkā. Ārā valdījis mīnuss 15 grādu sals, bet apkures sistēma nedarbojās. Neilgi pirms kolektīva ierašanās apkopēja bija izmazgājusi zāles grīdu. Aukstuma dēļ svaigi mazgātā grīda bija sasalusi ledū, tāpēc izrādei nepieciešamā tehnika tika burtiski ieslidināta zālē. Toreiz uz izrādi ieradušies vien daži cilvēki, kas atstāja iespaidu, ka viņu galvenā vēlme nav bijusi izrādes skatīšanās, bet gan iespēja iedzert alkoholu relatīvi siltajās telpās.
Atšķirībā no pirmās viesošanās reizes šoreiz ārā valdīja 30 grādu karstums. Tautas nams, kas tolaik atgādināja šķūni, tagad pārvērties par skaistu kultūras iestādi. Dažu cilvēku vietā zāle bija skatītāju pārpildīta, kuru mērķis nu vairs nebija alkohola lietošana telpās, bet gan patiesa ieinteresētība par alūksniešu rādīto izrādi. Lai gan sākumā neizpratni radījusi skatītāju staigāšana iekšā un ārā, kas lika šaubīties, vai maz sanākušajiem iestudējums patīk, izrādes beigās dzirdamās ovācijas, aplausu vētra un māksliniekiem pasniegtie ziedi šīs šaubas izgaisināja, liekot saprast, ka sākotnējo reakciju no skatītāju puses radījis telpā valdošais karstums.

Izrādes beigās Rugāju tautas nama vadītāja Gunta Grigāne izteica pateicību par alūksniešu piedāvāto iespēju izbaudīt amatierteātru salidojuma gaisotni arī ārpus Balvu pilsētas dzīvojošajiem. Viņa kolektīvu aicināja ierasties Rugājos vēl kādu reizi, kad izrāde vairs nebūtu daļa no lielā salidojuma, bet gan īpaši viņiem vesta un rādīta. Jautāta, vai šis uzaicinājums tiks ņemts vērā, D.Bētere atzīst, ka gribētos dzirdēt biežāk šādas frāzes, turklāt lai šiem vārdiem sekotu arī reāli darbi. “Tieši tāpēc jau amatierkolektīvi pastāv, lai mēs varētu kaut kur aizbraukt un kaut ko parādīt,” viņa saka.

Salidojums kļūst par pārbaudījumu
Atšķirībā no “Sliekšņa”, kas salidojuma dalībnieku lokā bija visas 12 reizes, Veclaicenes dramatiskā kolektīva vadītāja Maija Bleiferte atklāj, ka viņi tajā piedalījās pirmo reizi. Savu izrādi kolektīvs rādīja Balvu pilsētā uz Teātra ielas. Tai piešķirtais laiks bija pats dienas vidus, kas iestudējuma rādīšanu padarīja par īstu pārbaudījumu. “Cerējām, ka saulīte būs paspējusi aiziet aiz kādas ēkas, taču nekā – sanāca spēlēt tieši pašā karstumā. Jutāmies kā uz pannas,” nosmejas kolektīva vadītāja. Šajā sakarā viņi nopriecājušies, ka izrādes darbība notiek pavasarī, līdz ar to arī tai paredzētie tērpi bijuši vasarai atbilstoši. “Tas vismaz bija labāk nekā iepriekšējās izrādes rādītājiem, kuri spēlēja ziemas ainas kažokos,” saka M.Bleiferte.

Tiesa, papildu grūtības koncentrēties radījusi cilvēku plūsma, kas centušies palūkoties ne tikai uz šo, bet arī citām paralēli spēlētajām izrādēm. Veclaicenes dramatiskā kolektīva vadītāja norāda, ka varējis redzēt – izrāžu ir tik daudz, ka cilvēkiem grūti izvēlēties, kurai dot priekšroku. Atsevišķos gadījumos pat bijusi dzirdama mūzika no blakus rādītās izrādes. Kad izrādei pielikts punkts un pasākuma komentētāji jautājuši skatītājiem, kā viņiem veclaicenieši patikuši, atskanējušas ovācijas, kas ļāvis sajust gandarījumu par padarīto.

Novērtē kopības sajūtu
Jautāta, vai arī nākamajā reizē Veclaicenes dramatisko kolektīvu varēs redzēt starp salidojuma dalībniekiem, M.Bleiferte uzsver: ja vien būs varēšana – gribēšanas netrūks. Lai gan viņi bija vienīgie no Alūksnes novada kolektīviem, kas nepiedalījās salidojuma gājienā un atklāšanas pasākumā pirmās dienas vakarā, M.Bleiferte atzīst, ka tā bija lieliska iespēja pavērot, ko dara citi un parādīt, ko spēj paši.

Ne mazāk svarīga nozīme bijusi daudzajiem teātra cilvēkiem, kas šajās dienās piepildījuši pilsētas ielas. “Sajūta tāda, it kā visā pilsētā būtu tikai teātra cilvēki vien,” atzīst D.Bētere. “Ja dziesmu un deju svētkos notiek viens liels koncerts ar koriem vai deju kolektīviem, tad šajos salidojumos ir izrāžu izrādes, kuru starplaikos visi tāpat sanāk kopā un jūtas kā savējie.”

Vairāk foto

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svin teātra svētkus

Kategorijas