Valsts savus ceļus tur “bada maizē”

2015. gada 21. augusts 00:00

589

Latvijas autoceļu tīkls ir kā asinsrites sistēma cilvēka organismā, tikai – ja cilvēks asinsrites problēmu gadījumā vēršas pie ārsta, tad Latvijas valsts par savu asinsrites sistēmu – ceļiem ne vienmēr un visur atceras. Šobrīd bažas rada nākamā gada valsts budžets, kura plānošana jau sākusies, jo pastāv iespēja, ka ceļiem atvēlēs vēl mazāk valsts naudas. Ja tā notiks, tas neizbēgami ietekmēs arī Alūksnes un Apes novadus.
Publiski ir izskanējusi informācija, ka valsts budžets nākamgad būs par 100 miljoniem eiro mazāks, kur gandrīz pusi – 47 miljonus – paredzēts atņemt ceļiem. Ja valsts galveno un reģionālās nozīmes autoceļu rekonstrukcijai var izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, tad vietējās nozīmes valsts ceļiem šādas iespējas nav un tos var rekonstruēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Alūksnes un Apes novados ir 35 vietējās nozīmes valsts ceļi. To, ka ceļi Latvijā sabrūk ātrāk, nekā tiek remontēti, atzinis arī Satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sliktā stāvoklī – vairāk nekā puse
“Latvijas valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova norāda – ja finansējumu samazinās, tas liegs ne tikai vietējās nozīmes ceļu rekonstrukciju, bet apgrūtinās arī ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu atbilstoši noteiktajām uzturēšanas klasēm. Lai arī pērn un šogad uz vairākiem Alūksnes un Apes novadu ceļiem veikti rekonstrukcijas darbi, to varētu būt vēl vairāk – īpaši, samazinot grants seguma ceļu skaitu. Pērn uz Alūksnes un Apes novadu valsts autoceļiem veikta rekonstrukcija, gan apgūstot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, gan par valsts finansējumu 11 ceļu posmos, par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem remontēti trīs tilti – divās vietās pār Melnupi, vienā – pār Vaidavu. Šogad darbu apjoms ir mazāks, jo tos veic tikai 5 ceļu posmos. Pie pēdējo gadu nozīmīgākajiem darbiem minama ceļa Alūksne – Zaiceva rekonstrukcija un asfaltēšana, ceļa Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža rekonstrukcija un viena posma asfaltēšana, dubultā virsmas apstrāde ceļam Alūksne – Liepna (posmam līdz Karitāniem) un ceļam Ilzene – Līzespasts posmā no Vidzemes šosejas līdz Trapenei.
“Principi, pēc kādiem izvēlas remontējamos posmus, ir vienādi visā valstī – tiek ņemta vērā satiksmes intensitāte un ceļa noslogojums, nolietojuma pakāpe un remontdarbu izmaksas,” saka A.Kononova. No aptuveni 4500 kilometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51 procents (2300 km) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 – ļoti sliktā stāvoklī. “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzīst - pēdējo piecu gadu laikā finansējuma deficīts vietējās nozīmes valsts ceļiem ir sasniedzis 690 miljonus eiro.

Zaudējumi ceļu dēļ
Augustā jautājumam par finansējumu valsts autoceļiem uzmanību pievērsa biedrība “Latvijas ceļu būvētājs”. Biedrībā atzīst – publiski reģionālās un vietējās nozīmes valsts autoceļi tiek pasniegti kā veiksmes stāsti, bet patiesībā nozīmē dažādus ierobežojumus, bedres, plaisas un traģēdiju draudus. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsver - ceļi tiek turēti „bada maizē” un strauji brūk, valdībai aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība tos „aprij”. “Finanšu, Satiksmes, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pēdējo divu gadu laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai noteikumus par 2014.-2020.gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem. Savukārt pati valdība producē tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto „Autoceļu sakārtošanas programmu” un apstiprinātās „Transporta attīstības pamatnostādnes”,” saka A.Bērziņš. Biedrība aprēķinājusi - katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem rada 884 miljonus eiro jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets. Bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro.

Finansējums šogad - nulle
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis šonedēļ piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas sarunās, kur pārrunāja valsts un pašvaldību nostāju ceļu sakārtošanai kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu. Viņš atzīst – abu institūciju viedokļi sakrīt un šobrīd pašvaldības kopā ar ministriju risina asas diskusijas par finansējumu vietējās nozīmes valsts ceļiem 2016.gada budžetā, jo pieprasījums attiecībā pret šo gadu ir par 6-7 procentiem lielāks. “Vietējās nozīmes valsts ceļiem un pašvaldību ceļiem valsts budžeta finansējums šogad praktiski ir nulle, bet šo ceļu remontiem valstī nepieciešami nedaudz vairāk kā 30 miljoni eiro. Pa šiem ceļiem, kas visi ir grants seguma, tiek nodrošināta ne tikai iedzīvotāju nokļūšana uz darbu un novadu centriem, bet veikti arī regulāri pārvadājumi, tos izmanto dažādi operatīvie dienesti – tie ir svarīgi ceļi,” saka A.Dukulis. Viņš atklāj, ka valstī šobrīd tiek veikts pētījums, kas noslēgsies 2016.gada rudenī un paredzēs ceļu pārdali starp valsti un pašvaldību. “Alūksnes novadā jau apzinām, kuri ir šie ceļi. Ja šos ceļus atzīstam par ceļiem, tad finansējums tiem tomēr ir jāparedz,” pārliecināts A.Dukulis.
Pagastos esošo pašvaldību ceļu rekonstrukcijai no Eiropas struktūrfondiem valstī šobrīd pieejami 140 miljoni eiro, tostarp mūsu novados. A.Dukulis uzsver – par šo finansējumu pašvaldības varēs rekonstruēt tikai tos grants seguma ceļus, kas ved uz ražošanas iestādēm – uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, kas iedzīvotājiem dod darbavietas. Citus ceļus par šo naudu rekonstruēt nedrīkst. “Bet ļoti neapmierina nosacījums, ka grants seguma ceļus, kas ved uz šiem objektiem, programmas ietvaros nedrīkstēs asfaltēt – tikai uzlabot grants segumu,” saka A.Dukulis.

Dienaskārtībā – divi ceļi
A.Dukulis atzīst – arī reģionālās nozīmes valsts ceļiem ir mazs finansējums, tādēļ nākas meklēt kompromisa variantus, kā tas bija ar ceļu Alūksne – Liepna, kur pērn līdz Karitāniem ieklāja tikai cieto segumu, nevis asfaltu, jo uz tā nav tik liela satiksmes intensitāte. “Šobrīd valsts ceļu programmā Alūksne – Liepna iekļauts kā rezerves ceļš jeb nākamais rindā, tiklīdz atliks finansējums, piemēram, par izdevīgāku cenu izsludinot iepirkumus, ietaupot no ikdienas uzturēšanas darbiem. Aizvadītajā ziemā un šajā pavasarī ietaupījuma nebija, tādēļ nevarēja turpināt ieklāt cieto segumu līdz Malienai, kā pērn plānojām. Bet ar Satiksmes ministriju nemitīgi turpinām sarunas, ka uz ceļa Alūksne – Liepna jāturpina cietā seguma ieklāšana,” saka A.Dukulis.
Viņš uzsver, ka Alūksnes novadam šobrīd aktuāla ir divu ceļu sakārtošana: jau minētais Alūksne – Liepna un Zaiceva – Bruņiševa (Krievijas robeža). Ceļu “Zaiceva – Bruņiševa gribējām iekļaut pārrobežu sadarbības programmā, apgūstot Eiropas finansējumu, bet neizdevās, jo Latvijas valsts infrastruktūras objektus šajā programmā neiekļāva. Toties Krievijas pusē drīz sāksies darbi šā ceļa asfaltēšanai Krievijā un jau sākta Bruņiševas robežpārejas punkta celtniecība. Nesen bijām viesi Pečoros pilsētas svētkos, kur vadība atzina, ka ir ļoti gandarīti par mūsu savstarpējo sadarbību, jo tās rezultātā šie darbi sākušies. Diemžēl tikai Latvijā kārtējo reizi nevienu projektu nenoved līdz galam, jo Alūksne – Zaiceva ir rekonstruēts, bet Zaiceva – Bruņiševa 5 kilometru posmā ir grants segums un 3 kilometru – asfalts, kas jāatjauno” secina A.Dukulis un piebilst, ka Zaiceva – Bruņiševa šobrīd arī ir rezerves ceļu sarakstā.

Pirmo reizi tik daudz
Savukārt Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju secina - tik daudz ieguldījumu valsts reģionālo ceļu rekonstrukcijā Apes novadā, cik saņēmuši pērn un šogad, nav bijis Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. “Pērn īstenojām projektus par abu Apes pievedceļu rekonstrukciju, noasfaltējām grants seguma ceļu no Apes līdz Vidzemes šosejai. Savukārt šogad ļoti priecājamies par valsts reģionālā autoceļa P44 Ilzene – Līzespasts 4,7 kilometru posma no Vidzemes šosejas pie Līzespasta līdz Trapenei rekonstrukciju par valsts budžeta līdzekļiem. Tur beidzot vairs nav grants segums, bet cietais segums. To rekonstruēja, vadoties no norvēģu pieredzes – tika veidots ceļa pacēlums, asfalta masu kopā ar šķembām lejot divos lējumos, stāsta A.Harju.
Viņa uzsver, ka Apes novada iedzīvotāji ļoti priecājas par šo visu ceļu rekonstrukciju. Trapenieši pat atzinuši, ka beidzot, pēc 40 gadu gaidīšanas, tautā sauktais Līzespasta ceļš ieguvis cieto segumu. “Daudzi solīja, bet tikai tagad izdevās paveikt. Daudzi atzina, ka šis ceļa posms nav stratēģisks, arī “Latvijas valsts ceļu” mūsu vietējo novadu amatpersonas, bet tas tomēr guva atbalstu,” saka A.Harju.

Vajadzību vēl ir pietiekami
A.Harju atzīst – bez šiem ceļiem novadā ir vēl vairāki posmi, kur nepieciešama rekonstrukcija. “Valsts vietējās nozīmes autoceļam V411 Velēna – Vireši, Vidagas ciemā, ir tilts pār uzplūdināto dambi. Situācija tur ir bīstama, jo dambis ir savu laiku nokalpojis un nav izslēgts, ka lielākos plūdos to nepārrauj. Tad sekas būs nepatīkamas un vajadzēs daudz vairāk finansējuma, nekā novēršot situāciju plānoti. Par to Apes novada dome vairākkārt ir jau informējusi gan Satiksmes ministriju, gan “Latvijas valsts ceļu” Alūksnes nodaļas vadītāju Juri Priednieku. Šāgada valsts budžetā tika rasts finansējums Līzespasta ceļam – turpināšu sarunas ar ministriju, lai 2016.gada budžetā ieplāno arī tilta remontu,” saka A.Harju.
Viņa atzīst, ka ir jau iestrādes, lai piesaistītu finansējumu Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmā arī ceļa Gaujiena – Taheva (Igaunija) asfaltēšanai. Tas ir būtisks uzņēmējdarbībai un kravu pārvadājumiem, jo igauņi no Dārzciema dolomīta karjera regulāri iepērk šķembas, arī iedzīvotāju nokļūšanai uz darbu, mājām, tūristiem. “Projektu par šo ceļu jau pirms pieciem gadiem iezīmējām pārrobežu programmā, bet Uzraudzības komiteja Tartu šobrīd negrib šajā programmā ietvert finansējumu ceļiem, tādēļ par to vēl notiek spraigas diskusijas. Igaunija savus pierobežas ceļus ir jau sakārtojusi iepriekš, apgūstot Eiropas fondu finansējumu. Mēs ļoti vēlētos, lai tiktu noasfaltēts arī valsts autoceļš līdz Dārzciemam, jo tas ved uz SIA “Very berry” ražotni,” saka A.Harju. Viņa norāda, ka Satiksmes ministrija ņem vērā pašvaldības viedokli jautājumos par ceļu rekonstrukciju. “Laikā, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers, ceļu rekonstrukcijā eksistēja tikai lidosta un teritorija ap Rīgu. Tagad daudzviet Latvijā notiek ceļu rekonstrukcija arī par valsts līdzekļiem,” vērtē A.Harju. Viņa uzskata, ka Valsts autoceļu fonda atjaunošana būtu garants regulāram finansējumam ceļiem.

Vāja pārkrauto kravu
kontrole
Runājot par ceļiem, bieži tiek minēts jautājums par pārkrautu kravu pārvietošanu. Svaru ierobežojošu zīmju uz ceļiem netrūkst, bet tajā pašā laikā Satiksmes ministrija ik gadu palielina izsniegto atļauju skaitu pārkrautām automašīnām, kuras pārvadā dalāmas kravas. Piemēram, ja 2012.gadā izsniedza 12 000 šādas atļaujas, tad 2014.gadā – jau 15 000. Savukārt uz ceļa svērto automašīnu skaits ir samazinājies no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā. Rīgas Tehniskās universitātes jaunākie pētījumi liecina – pārkrauto automašīnu problēmas atrisināšana pagarinātu ceļu „mūžu” par vismaz 20 procentiem.
Kravu svara kontroles funkcija kopš 2011.gada ir Iekšlietu ministrijas pārziņā, to veic Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa. Tās pienākumos ietilpst gan kravu gan pasažieru pārvadājumu kontrole, kā arī saimnieciskās darbības veicēja kontrole, tostarp faktiskās masas pārbaudes. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Ungure “Alūksnes Ziņām” norāda, ka statistikas dati par veiktajām faktiskās masas kontrolēm noteiktā novadā netiek apkopoti, bet arī Alūksnes un Apes novados uz Vidzemes šosejas ir veiktas faktiskās masas kontroles. Tas nozīmē, ka uz pārējiem mūsu novadu ceļiem šādas kontroles vispār neveic!

Nav svēršanai piemērotu laukumu
“Visbiežāk pārkāpēji ir pašmāju apaļkoku un beramo kravu pārvadātāji (smiltis, grants, granulas, labība), nereti - arī ārzemju pārvadātāji. Kopš jūlija Vidzemē veic pastiprinātas faktiskās masas pārbaudes un katra norīkojuma laikā regulāri notver pāris šoferus, kuri vada pārslogotu transportlīdzekli. Līdz šim Vidzemē “rekordists” bijis kāds kokvedēja šoferis, kura vadītais transportlīdzekļa sastāvs svēris 68 tonnas atļauto 40 tonnu vietā, šis pārvadātājs nebija izņēmis smagsvara pārvadājumu atļauju, kas ļautu pārvadāt kravas līdz 52 tonnām,” stāsta I.Ungure. Par faktiskās masas pārkāpumiem naudas sodi svārstās no 30 līdz 700 eiro šoferim un no 70 līdz 5700 eiro kravas pārvadātājam.
I.Ungure vērš uzmanību, ka faktiskās masas kontrole ir specifisks pārbaudes veids, kas prasa speciālas zināšanas, speciālu aprīkojumu un vietu, kur to veikt. “Svēršanai ir nepieciešama līdzena, asfaltēta vai betonēta virsma, kuras garums būtu vismaz trīs sveramā transportlīdzekļa sastāva garumā. Diemžēl piemērotu laukumu ir maz, bet privāto laukumu īpašnieki bieži vien atsaka sadarbību. Izveidojot tikai pāris laukumus noteiktās vietās, varētu daudz efektīvāk veikt masas kontroles un pārvadātāji, redzot, ka tiek rūpīgāk kontrolēti, varbūt divreiz apdomātu, vai uzkraut vēl pāris baļķus, iebērt vēl kausu ar smiltīm. Diemžēl šādu laukumu izbūve Vidzemē nekad nav bijusi,” saka I.Ungure. Viņa norāda, ka Vidzemē pastiprinātas masas pārbaudes turpināsies līdz ziemai. ◆

VIEDOKLIS

Autovadītājs Herberts Skaistkalns no Ziemera pagasta:
“Alūksnes novadā sliktā stāvoklī ir arī valsts grants seguma ceļi. Ikdienā bieži braucu pa ceļu Māriņkalns – Ziemeri, arī gar Dēliņkalnu. Tur ir tāda trepe – kā brauktu pa veļas dēli! Tiklīdz nolīst lietus, tā ceļš vispār nav braucams! Kad ceļš nogreiderēts, ir daudz maz labs, bet greiders nebrauc reizi nedēļā. Kad ir mācību gads un pa šo ceļu pārvadā skolēnus, tad ceļu greiderē biežāk. Tagad, pa vasaru – reti... Kad vispār šie grants ceļi un citi pēdējo reizi remontēti? Vienā gadā ceļinieki bēra šķembas pakalnē, kur ceļš nekad nav rūdzis, bet ne kalna galā, kur ceļš vienmēr rūgst! Dara kā grib, nevis kā vajag. Nesen braucu uz Gulbenes novadu, braucu no Gulbenes uz Lejasciemu pa grants ceļu – tas bija tikpat kā asfalts: nevienas bedrītes! Alūksnes novadā pat visiem valsts ceļiem zāle nav nopļauta ceļmalās – gara, liecas uz braucamās daļas un traucē redzamībai. Katrs autovadītājs katru gadu, dzenot tehnisko skati savam transportlīdzeklim, maksā transportlīdzekļa nodokli. Kur paliek šī nauda? To visu regulāri vajadzētu novirzīt ceļu sakārtošanai! Tagad to Rīgas kungi tērē tikai savām vajadzībām.”

FAKTI
“Latvijas valsts ceļi” informācija par 2014.gadā paveikto uz Alūksnes un Apes novadu valsts ceļiem:
Rekonstrukcija:
◆ P40 Alūksne–Zaiceva posmā Kolberģis–Ploskums (11,74 km), SIA “Limbažu ceļi” (2013./14.gads ar ERAF līdzfinansējumu, 5 270 301,86 eiro (visas līgumcenas ar PVN).
◆ 2012./13.gadā šā ceļa rekonstrukcija bija posmam Ploskums - Zaiceva (10,62 km), SIA “8 CBR”, ERAF līdzfinansējums, 4 012 764,48 eiro.

Rekonstrukcija ERAF Interreg projekta ietvaros:
◆ P19 Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža (3,48 līdz 4,86 km).
◆ P19 Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža (0,00 līdz 1,81 km).
◆ P39 Alūksne – Ape (22,20 līdz 23,74 km), visi trīs ceļi vienā līgumā, AS “Teed REV 2”; 1 473 693,69 eiro.
◆* P39 Alūksne – Ape (24,04 līdz 26,18 km); AS “Teed REV 2”; 466 144,50 eiro.

Seguma atjaunošana:
◆ P39 Alūksne – Ape (2,10 līdz 3,01 km); SIA “Limbažu ceļi”, 115 035,45 eiro.

Dubultā virsmas apstrāde:
◆ P41 Alūksne – Liepna (3,28. līdz 5,714 km), par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, “Latvijas autoceļu uzturētājs”, 110 362,84 eiro.

Vienkārtas virsmas apstrāde:
◆ A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene), (176,60 līdz 182,22 km); AS “Kagu Teed”, 100 096,06 eiro.
◆ P43 Litene – Alūksne (14,30 līdz 17.30 km), AS “Kagu Teed”, 51 002,96 eiro.

Seguma pastiprināšana:
◆ P44 Ilzene – Līzespasts (17,30 līdz 20,86 km), “Latvijas autoceļu uzturētājs”, 249 786,15 eiro.
◆ P41 Alūksne – Liepna (3,28 līdz 10,34 km), par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, “Latvijas autoceļu uzturētājs”, 715 716,56 eiro (ietverot arī citus ikdienas uzturēšanas darbus).

Tiltu uzturēšanas darbi par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem:
◆ Tilts pār Melnupi A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 168.km, “Latvijas autoceļu uzturētājs”, 43 750,45 eiro.
◆ Tilts pār Vaidavu A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 177,9.km, “Latvijas autoceļu uzturētājs”, 18 272,30 eiro.
◆ Tilts pār Melnupi P44 Ilzene – Līzespasts 10,92.km, “Latvijas autoceļu uzturētājs” 33 026,30 eiro.

2015.gada darbi uz valsts ceļiem Alūksnes un Apes novados:
Pārbūve:
◆ P39 Alūksne – Ape (15,00 līdz 22,20 km), SIA “8 CBR”, darbi beigsies 2016.gadā, 2 902 185,00 eiro.

Dubultā virsmas apstrāde:
◆ P44 Ilzene – Līzespasts (17,26 līdz 21,72 km), “SIA 8 CBR”, 154 378,12 eiro.

Vienkārtas virsmas apstrāde:
◆ P39Alūksne – Ape (3,01 līdz 7,93 km);
◆ P43 Litene – Alūksne (17,30 līdz 20,86 km);
◆ V381 Bārdaskrogs – Krabi (0,00 līdz 3,06 km), visi posmi ietverti vienā līgumā, SIA “Lemminkainen Latvija”, 203 112,76 eiro.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Valsts savus ceļus tur “bada maizē”

Kategorijas