Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldības gaida valsts nostāju bēgļu jautājumā un vienotus kritērijus

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2015. gada 25. augusts 07:00

261

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izveidojusi sarakstu ar ēkām, kurās varētu izvietot bēgļus. Šādu informāciju pašvaldības nodeva pērnā gada oktobrī, kad valdība apzināja iespējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Ukrainas. Tagad situācija ir kardināli mainījusies, bet sarakstus izmantos, paredzot 250 Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu integrāciju.

Trūkst skaidrības
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka atbildē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika norādīts – pašvaldības īpašumā nav telpu, ko nepieciešamības gadījumā varētu izmantot patvēruma meklētāju izmitināšanai. Turklāt šajā ziņā nekas nav mainījies. „Valstī ir jābūt skaidrībai, kādas ir prasības telpām, kuras paredzētas bēgļu izmitināšanai. Ja ir nepieciešamas dzīvojamās telpas, pašvaldības rīcībā tādu nav. Citādi jau nebūtu dzīvokļu prasītāju rindas! Nav arī tāda dzīvojamā fonda, kas būtu viegli piemērojams šādām vajadzībām. Ja tiks iedalīts finansējums telpu sakārtošanai, tad par to varētu lemt. Taču šobrīd nav iespējams pateikt, cik bēgļu varētu izvietot,” skaidro Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.

Lasot informāciju, kādas iespējas šī jautājuma risināšanā saskata citas pašvaldības, var secināt, ka nostāja ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Gulbenes novada pašvaldība informējusi, ka bēgļiem no trešajām pasaules valstīm varētu dot patvērumu Stradu skolā vai Sinoles kultūras namā, jo šīs ēkas stāv neizmantotas. A.Dukulis norāda, ka svarīgi, kādas ir prasības šīm telpām. Tajās būtu jābūt gan ūdenim un kanalizācijai, gan apkurei. „Stihiskas nelaimes gadījumā, protams, var izmitināt gandrīz jebkurās telpās. Taču šis, acīmredzot, ir pasākums, par kuru ir laikus jāgādā. Novadā ir tukšas pamatskolas ēkas, tātad telpas ir. Bet cik piemērotas?” spriež pašvaldības vadītājs. Viņš nevēlas šo jautājumu apspriest, kamēr nav skaidrības. 

Daži var dzīvot sociālajā mājā
Arī Apes novada pašvaldība pērn informēja, ka tās rīcībā nav bēgļu izmitināšanai piemērotu telpu. Taču domes priekšsēdētāja Astrīda Harju secina, ka valdības lēmums uzņemt 250 bēgļus ir jāatbalsta. „Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, tāpēc jāsaprot, ka atbilstoši valstu iedzīvotāju skaitam ir jāsadala bēgļi, piedāvājot tiem vienlīdz labus mitekļus. Tomēr vienlaikus vajadzētu arī ierobežot bēgļu transportēšanas nelegālo biznesu, iespējams, ieguldot šim mērķim vairāk līdzekļu nekā bēgļu izmitināšanai,” atzīst A.Harju. Viņa rēķina, ka atbilstoši iedzīvotāju skaitam Apes novadā būtu jāuzņem 2 – 3 bēgļi. Tiem varētu nodrošināt vietas sociālajā mājā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir mūsu valsts iedzīvotājiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē atzinīgi vērtē pašvaldību atsaucību, taču secina, ka daudzviet piedāvātās telpas nav tādā kārtībā, lai tajās varētu izmitināt lielāku patvēruma meklētāju skaitu. Pārvaldes pārstāve Laura Laiva norāda, ka lūgumu izvērtēt iespējas izmitināt bēgļus ir saņēmuši arī uzņēmēji – viesnīcu un viesu māju īpašnieki.

Neskaidrības veido negatīvu attieksmi
Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka tikai tagad valstī ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot plānu Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu integrēšanai. „Pagaidām līdz galam nekas nav skaidrs. Tāpēc mūsu apvienība vēl nav lēmusi par šo jautājumu, lai pieņemtu kopēju nostāju. Vispirms ir jābūt skaidrai valsts pozīcijai, nosakot prasības un paredzot finansējumu bēgļu izmitnāšanai. Joprojām nav zināms, vai pašvaldības saņems finansiālu atbalstu, ja piekritīs savā teritorijā izmitināt bēgļus, vai tiks piešķirti līdzekļi mājvietu iekārtošanai, latviešu valodas apmācībai, atbalsta darbinieku algošanai, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju integrēšanos sabiedrībā,” viņš secina.

Portāla „publika.lv” aptauja intenetā liecina, ka pret bēgļu izmitināšanu kaimiņos ir 59 % aptaujas dalībnieku. 16 % aptaujāto ir  vienalga, ja vien bēgļi ievēro mūsu valsts likumdošanu. 11 % ir gatavi doties prom, ja viņu apdzīvotā vietā tiktu izmitināti bēgļi, un tikai 4 % atbalsta bēgļu iekļaušanu vietējā sabiedrībā, turklāt pieļaujot, ka tas varētu dot „grūdienu” ekonomikā.

Kategorijas

Kategorijas