“Liels paldies, skolotāj, ka iemācījāt!”

2015. gada 28. augusts 00:00

898

Šādi no sirds teikti pateicības vārdi jau ilgāk nekā 30 gadus skolotājai Ainai Purai dod spēku, strādājot Liepnas internātpamatskolā. Nevienam nav noslēpums, kāds šobrīd ir skolotāja amata prestižs sabiedrībā un atalgojums, tomēr joprojām skolās netrūkst šādu sirsnīgu skolotāju kā A.Pura.
“Laikam tas ir aicinājums - būt skolotājam, ja tik ilgi gadi skolā pavadīti. Kas tik ilgi noturējis skolā? Iespēja bērniem iemācīt kaut ko jaunu, kopā eksperimentēt, veikt praktiskas nodarbības – tas dod gandarījumu,” saka A.Pura.

Jāiekāpj pareizajā vilcienā
Bērnību A.Pura pavadījusi Balvu rajona Kupravā. Liepnas internātpamatskola ir A.Puras pirmā un vienīgā darbavieta – šajā skolā viņa strādā kopš 1981.gada. Viņa smaidot atklāj – jaunībā vēlējusies kļūt par juristi, bet tēvs stingri noteicis: skolotāja! “Tēvs neatļāva... Viņš pat nāca man līdzi uz pieturu, lai redzētu, ka es patiesi iekāpju pareizajā vilcienā, lai aizbrauktu uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu! Šo izglītības iestādi arī absolvēju,” saka A.Pura. Liepnas internātpamatskolā A.Pura izgāja praksi metodiķes Ausmas Rones vadībā, pēc tam radās iespēja turpat uzsākt arī darba gaitas kā 1.klases audzinātājai, vēlāk sāka vadīt arī mācību stundas.
Šo gadu laikā A.Pura bijusi audzinātāja daudzām klasēm, mācījusi arī angļu valodu, ilgāk nekā 20 gadus ir fizikas skolotāja, māca arī matemātiku un ir skolas direktores vietniece audzināšanas darbā.
“Kad es pati mācījos pamatskolā, mums bija gudrs un attapīgs fizikas skolotājs, bet viņš bija fizkultūrietis, tomēr pamazām man radās interese par fiziku. Savukārt fizikas uzdevumus man iemācīja rēķināt skolotājs Balvu pilsētas vidusskolā. Būtībā jau ir tā – ja pašam ir interese, tad viss vairāk vai mazāk padodas,” saka A.Pura.

Par fiziku – caur praktisko
Viņa uzsver, ka fizika nav tik sarežģīta, kā šķiet. A.Pura bērnus fizikā ieinteresē caur praktiskām nodarbībām. “Tad viņiem rodas izpratne par fizikas procesiem un interese. Piemēram, to, kas ir ātrums, laiks un ceļš, var praktiski apgūt caur iešanu – noejot gabaliņu, pēc tam var izmērīt laiku, noietā ceļa garumu, aprēķināt ātrumu, ar kādu tas veikts. Uzreiz izdarām secinājumus, piemēram, kādēļ vienam ātrums ir lielāks, otram – mazāks, lai viņi paši izspriestu un izdomātu. Šo izpratni nevar radīt tikai caur fizikas uzdevumiem. Tiesa, ir bērni, kuriem tie patīk, šodien arī fizikas formulas bērniem vairs no galvas nav jāzina, tās var apskatīties grāmatās un kladēs. Kad es mācījos skolā, visas formulas fizikā bija jāzina no galvas!” atzīst A.Pura.
Viņa uzsver, ka arī par matemātiku bērnos interese jārada pamazām, sākot ar elementāru lietu apgūšanu, un jāpasēž bērnam papildus līdzās, kamēr viņam rodas izpratne. “Jau 5.klasē bērniem saku, ka ir jāapgūst matemātikā visas pamatdarbības: ja tās zina, tad vēlāk šajā priekšmetā grūtību nebūs. Ir bērni, kuri arī ir izlamājušies, kad kaut ko nesaprot, bet pēc tam nākuši klāt un teikuši: “Liels paldies, skolotāj, ka man iemācījāt! Es jau negribēju, jūs pamudinājāt!””

Saņem nomināciju “Zelta pamati”
Kopš pagājušā mācību gada A.Pura skolā vada arī dabaszinību pulciņu. “Pērn pulciņam skola iegādājās mehāniskos un elektriskos konstruktorus – bērni ar interesi tos skrūvē, saliek elektromagnētus. Tiesa, jāatzīst – bērniem bieži pietrūkst pacietības...” saka skolotāja.
Šogad apritēja 20 gadi, kopš uzņēmums “Latvenergo” Latvijā 8. un 9.klašu skolēniem organizē erudīcijas konkursu “eXperiments”. Jau 18 gadus tajā ar Liepnas internātpamatskolas skolēniem piedalās arī A.Pura – šopavasar par ieguldījumu konkursa norisē viņa saņēma “Latvenergo” apbalvojumu kategorijā “Zelta pamati”. “Gadu gaitā konkurss ir kļuvis sarežģītāks un grūtāks. Atminos, kā pirmsākumos bērni ar lielu interesi pētīja pirmās automātiskās veļasmašīnas, kur bija jāpārbauda ciklu darbība, pētīja dažādu elektrisko spuldzīšu darbību. Lai arī šajā konkursā nekad neesam tikuši tālāk par pirmo kārtu, bērniem tā bijusi laba pieredze valsts līmenī,” ir pārliecināta A.Pura. Viņa piebilst – ir konkursi, par kuru norisi bērni paši uzzina internetā un rosina skolotāju iesaistīties. Piedalās arī Alūksnes novada izglītības iestāžu dabaszinību konkursā,” saka A.Pura.

Mātes un tēva vietā
Liepnas internātpamatskolas pedagogi ar skolēniem ļoti bieži piedalās dažādos ārpusstundu konkursos. “Cenšamies bērnus ievirzīt sabiedrībā, socializēt, lai viņi nejustos atstumti. Kad bērni kaut nedaudz redz, ka viņiem sāk izdoties, interese rodas arvien lielāka,” saka A.Pura.
Liepnas internātpamatskolā ir bērni no pirmsskolas vecuma līdz 9.klasei. Skolā viņi uzturas visu diennakti un alkst mīlestības, uzmanības, rūpju. No pulksten 17.00 skolā ir laiks, ko atvēl mācību sagatavošanās darbam – skolotāju uzraudzībā bērni pilda mājasdarbus. Atsevišķs laiks tiek veltīts arī individuālām nodarbībām. A.Pura atzīst - skolotājam internātskolā bērniem ir jābūt arī tēva un mātes vietā, ar viņiem nemitīgi jāuztur kontakts un jāaprunājas. “Pie mums ir bērni no maznodrošinātām ģimenēm, kas nereti pat ir nepilnās ģimenes, jo abi vecāki nedzīvo kopā. Mums viņiem ir jāstāsta, ko drīkst un nedrīkst darīt, kāpēc tas ir slikti vai labi – jāaudzina kā savus bērnus. Mani bērni ir jau lieli un pieauguši, vīrs darbā, tādēļ varu laiku veltīt skolai,” saka A.Pura.

Iemācās un pašiem prieks!
A.Pura atzīst – skola gadu laikā ir mainījusies. Kad viņa sāka Liepnā strādāt, internātskolā bija ļoti lielas klases – katrā apmēram 30 bērni, vienubrīd bija pat paralēlklases. Tagad bērnu skaits ir mazāks. “Pie mums ir bērni no Alūksnes novada, Valmieras, Rīgas, Balviem, Jelgavas un citām vietām. Alūksnes novada bērnus pirmdienās ar skolas autobusu no Alūksnes atvedam uz skolu Liepnā, bet piektdienās aizvedam atpakaļ – tāpat arī atvedam un aizvedam Liepnas pagasta bērnus,” stāsta A.Pura.
Viņa secina – šodien skolu darbībā daudz kas ir mainījies. “Tagad valstiski daudz kas ir aizliegts... Bija laiks, kad skolēni ravēja lauciņus pie skolas, – tagad jau tas nav atļauts. Mums pie skolas tomēr katrai klasei ir sektors, par kura uzkopšanu viņi ir atbildīgi. Skolēni nevar iesaistīties arī telpu uzkopšanā, kas nav pareizi, jo sabiedriski derīgs darbs ir jādara – kaut kas viņiem tomēr ir jāiemācās! Ne visi bērni arī prot savu gultu saklāt, jo vecāki nav tā mācījuši, bet pie mums to iemācās un pašiem ir prieks! Šādās un līdzīgās situācijās jau bērns nav vainīgs – vainīgi vecāki, kas nav pie saviem bērniem piestrādājuši,” atzīst skolotāja.

Vada biedrību
A.Pura ir arī biedrības “Liepnas internātpamatskolas skolēnu un ģimeņu atbalsta biedrība” valdes priekšsēdētāja. Tā dibināta 2007.gadā, biedrībā iesaistījušies gan skolotāji, skolas tehniskie darbinieki, skolēni, bērnu vecāki.
“Organizējam bērniem vasaras nometnes – uz tām brauc bērni no visa Alūksnes novada. Mums ir draugi Somijā, kas ziedo naudu skolas vajadzībām, biedrībai ir arī sabiedriskā labuma statuss. Tagad gaidām datorus – somi pārskaitīja finansējumu, lai skola varētu iegādāties piecus datorus. Tie būs paredzēti kā dāvana skolēniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kuri šogad pie mums absolvēja 9.klasi ar labām sekmēm, uzvedību, apmeklēja skolu bez kavējumiem, lai viņiem būtu palīgs turpmākajām mācību gaitām. Pērn šādus datorus saņēma trīs mūsu skolas audzēkņi un bija ļoti pateicīgi,” stāsta A.Pura. Viņa pauž prieku, ka biedrībā ir daudz biedru. “Pavasarī biedrība sveic nominācijās “Gada absolvents” un “Gada skolotājs”, pasniedzot dāvanu kartes. Vedam skolēnus ekskursijās, iesaistāmies dažādos projektos,” raksturo A.Pura. Viņa atzīst – lielāko prieku darbā sagādā brīži, kad viss plānotais ir izdevies, kā iecerēts. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Liels paldies, skolotāj, ka iemācījāt!”

Kategorijas