Vienmēr un visur grib būt līderpozīcijās

2015. gada 28. augusts 00:00

3250

Akciju sabiedrības “Almo Hardwood” valdes priekšsēdētājs Modris Lazdekalns Alūksnes novada domē pirms diviem gadiem tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. Darbība vietējā politikā viņam nav sveša, jo savulaik bijis arī gan Alūksnes rajona padomes, gan pilsētas izpildkomitejas vadībā. Šodien viņš saka: “Nācām, lai strādātu saimnieciski – ticiet, augļi būs!”
Kandidēt 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās M.Lazdekalnu uzrunājis tagadējais Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, ar kuru jau deviņdesmitajos gados startējis vienā sarakstā. Savulaik M.Lazdekalns kandidējis arī no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Latvijas Demokrātiskās partijas saraksta.
- Kas savulaik mudināja iesaistīties vietējā pašpārvaldē?
- Astoņdesmitajos gados strādāju uzņēmumā Alūksnes “RCI” un jau iesaistījos atsevišķās pilsētas, rajona aktivitātēs. 1986.gada 15.oktobrī sāku darbu kā Alūksnes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Tā kā esmu bijis cieši saistīts ar sportu, man vienmēr paticis visur būt līderpozīcijās. Pēc diviem gadiem tiku paaugstināts darbā Alūksnes rajona izpildkomitejā, kur līdz 1992.gadam biju Dzīvokļu un komunālās daļas vadītājs, kā arī viens no priekšsēdētāja vietniekiem. Esmu bijis iesaistīts procesos, kad rajons pārņēma abas karaspēka daļas – Zeltiņu un Strautiņu. 1991.gada janvāra dienās kopā ar rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Liepiņu pārstāvējām rajonu pašvaldību sanāksmē Augstākajā Padomē, ko vadīja tās priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Tās laikā parakstīja deklarāciju ar nosodījumu un aicinājumu Gorbačovam pārtraukt militāro iejaukšanos Lietuvā - nākamajās dienās šie procesi jau notika Rīgā. Kad 1991.gada augustā bija pučs, lielākā daļa izpildkomitejas vadošo darbinieku atradās atvaļinājumā – mums nācās organizēt rajona padomes ārkārtas sesiju 20.augustā. Kā rajona izpildkomitejas pārstāvis biju 21.augustā Ministru Padomē republikas pašvaldību sanāksmē, kur darba gaitā Ivars Godmanis paziņoja, ka viss ir galā…
Pēc Latvijas neatkarības biju starp tiem, kas no izpildkomitejas puses darbojās pie dažu objektu pārņemšanām un papīru lietām, Ļeņina pieminekļa noņemšanas tehniskās puses organizēšanas Alūksnes centrā – tas bija ļoti interesants laiks, ir, ko atcerēties. No 1992.līdz 1994.gadam biju rajona komercdirektors. 1994.gadā startēju pašvaldības vēlēšanās – īsi pirms tām gribēju mainīt ierasto varas kārtību, ievēlēts vadībā netiku, paliku kā deputāts. Bet šodien esmu pateicīgs, ka toreiz tā notika, jo kopš 1994.gada 1.augusta ar skandināviem esmu kokapstrādes biznesā.
- Jau 21 gadu. Bijāt pirmais, kurš Alūksnes rajonā uzņēmējdarbībā attīstījāt sadarbību ar ārvalstu partneriem.
- Strādājot pašvaldībā, bija iespēja gadu mācīties Nīderlanes un Latvijas sadarbības programmā par pārmaiņu vadību, kur papildus zināšanām guvu kontaktus ar holandiešiem, kas vainagojās ar sadarbības līgumu starp rajona izpildkomiteju un attiecīgu holandiešu konsultāciju firmu rajona teritoriālās attīstības jautājumos. Tālākie notikumi veicināja sadarbības līguma noslēgšanu starp Alūksnes un Binnemā (Nīderlande) pilsētām.
- Jums saistoša ir tūrisma nozare: deviņdesmito gadu sākumā organizējāt, lai Alūksnes rajons piedalītos pirmajā starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour” Rīgā.
- Jā, toreiz šajā procesā palīdzēja grupa aktīvu rajona cilvēku, kā arī brīvprātīgais no Amerikas, ar kura palīdzību tika piesaistīti finanšu līdzekļi pirmā tūrisma bukleta izdošanai. Mūsu primārais fokuss bija, ka esam feini cilvēki un mums ir skaista, neskarta daba. Pēc tam sapratām, ka ar to nepietiek, jo tūrisms ar cilvēkiem ir tik daudz saistīts, cik cilvēks ir laipns un kā prot apkalpot, bet līdzekļi jāiegulda objektu un infrastruktūras sakārtošanā.
- Skaista, neskarta daba arī šodien Alūksnes novadā ir tūrisma nozares moto. Vai ar to pietiek?
- “Almo Hardwood” regulāri brauc ārvalstu sadarbības partneri no dažādiem kontinentiem. Par dabu viņi izsakās atzinīgi, tomēr infrastruktūra arī ir ļoti svarīga. Ieguldījumam jābūt adekvātam, bet reizēm visam nav jābūt lētam, jo pareizas argumentācijas gadījumā cilvēki ir gatavi maksāt arī lielāku naudu. Domāju, ka reklāma Alūksnei šobrīd ir laba, daudzi Alūksnē saskata pozitīvo. Nenoliedzami, katrā mājā ir kāds melnums, bet gānīties par vietu, kurā pats dzīvo, ir vulgāri. Pieļauju, ka mērķi visiem ir vienādi – gan iedzīvotājiem, gan vietējiem politiķiem, tikai atšķiras taktika un līdzekļi to sasniegšanai.
- Jautājums arī, cik tajā visā ir politikas.
- Kad 2013.gadā kandidēju pašvaldību vēlēšanās, man bija viena informācijas bāze, šodien – cita. Ir muļķīgi domāt, ka viss notiks tā, kā pirms diviem gadiem cerēji. ZZS nenāca ķēzīties – mēs nācām strādāt un būt saimnieki, jo deputāti strādā sabiedrības interesēs. Domāju, ka caur A.Dukuli mums tas arī izdodas. Protams, mēs šodien īstenojam arī iepriekšējā sasaukuma iestrādes – tāpat kā risinām problēmas un mēģinām iedzīt nokavēto, bet ir atrisinātas daudzas saimnieciskas problēmas, sākot ar bēdīgi slavenajām ielām. Ir lietas, ko uz āru nenes arī ģimenē, bet smagums, kas iznests, lai funkcionētu kaut vai tās pašas ielas, siltumsaimniecība, “Alūksnes nami”, “Rūpe”, ir liels. Mūsu mērķis ir stiprināt saimnieciskās struktūras – varbūt pienāks brīdis, kad sāksim runāt arī par to, vai pašvaldībai vajag komercuzņēmumus, jo citviet tās ir privātstruktūras un pašvaldība nodarbojas tikai ar vadlīnijām. ZZS pilnībā ir uzņēmušies atbildību par Alūksnes novadā notiekošo, jo 2013.gadā, kad ar pārējo partiju deputātiem runājām, ka arī domes priekšsēdētāja vietniekiem vajadzētu kādu atbildīgo nozari par pašvaldības komercuzņēmumiem, iniciatīvas nebija. Bet jāatceras – pašvaldības darbā ir maz lēmumu ar tūlītēju efektu, parasti augļi ir pēc dažiem gadiem.
Sabiedrībai ir tiesības izteikt šaubas par jebkuru risināmo jautājumu, viedokļu dažādība ir vajadzīga, un debašu esamība ir ļoti laba lieta, bet man nav pieņemama kategoriska noliegšana, jo kas tad ir alternatīva? Ja strādā tikai nolieguma formā, daudzos gadījumos nonākam tukšgaitā. Vienmēr esmu teicis, ka viens nav darītājs – tā ir komanda.
- Alūksnes novada domē starp deputātiem šobrīd ir komanda?
- Mūsu mērķis bija panākt, lai 15 deputāti pie viena galda diskutē un lemj – arī, ja kāds no viņiem ir pret. Nesaku, ka klājas viegli, jo viedokļu dažādība reizēm ir arī starp mums četriem ZZS, bet mēs argumentēti diskutējam, līdz rodam kompromisu. Ir daudz jutīgu jautājumu, ko mēs labprāt atrisinātu, bet to iniciatori ir no citām domē pārstāvētajām partijām, kas divu gadu laikā savus konkrētus priekšlikumus tā arī nav snieguši. Esošā varas struktūra domes administrācijā mani īsti neapmierina, jo birokrātija ir sarežģīta – piemēram, Attīstības nodaļa un izpildvara ir jāstiprina, bet tajā pašā laikā ir jādomā arī par to, kā optimizēt pašvaldības darbu, nevis tikai palielināt darbinieku skaitu. Manuprāt, domes priekšsēdētājam divus vietniekus nevajag – 2013.gadā tas bija kompromisa variants. Jādomā arī par Alūksnes pilsētas pārvaldes izveidi – šis amats varētu būt saistošs jauniem, gudriem, erudītiem cilvēkiem. Pašvaldībai jāveido šādu potenciālo speciālistu, kuri ir iniciatīvas bagāti un spēj pulcēt ap sevi masu, datu bāze.
- Jūs esat tautsaimniecības komitejas deputāts – nozīmīgākie jautājumi, ko izdevies risināt?
- Prioritātes ir tūrisma attīstība novadā caur Alūksnes pilsētu, Veclaiceni, kādreizējo Zeltiņu kodolraķešu bāzi un Viktora Ķirpa Ates muzeju. Jāturpina infrastruktūras uzlabošana, rekonstruējot ielas un ceļus, ieguldot tur arī pašvaldības brīvos līdzekļus. Prioritāte ir arī dalība projektos, apgūstot Eiropas struktūrfondu finansējumu, bet tā ir kā veiksmes spēle, vai aizķersimies “lielajos pīrāgos”. Jāturpina cietā seguma ieklāšana ceļam Alūksne-Liepna. Sāpīgs jautājums ir par ūdenssaimniecību, kur ar Eiropas naudu atrisinām tehniskās problēmas, bet aktuāls paliek kvalitātes jautājums. Alūksnē ir uzbūvēts gājēju tilts – prieks, ka cilvēkiem tas patīk.
- Kā Alūksnes novadā aktivizēt uzņēmējdarbības vidi?
- Atslēgvārdi ir “infrastruktūras pieejamība”. Ja tā būs, pārējais radīsies. Jaunlaicenē šobrīd būvē fibrolīta ražotni, kur Alūksnes novada pašvaldība iespēju robežās sniegs zināmu palīdzību infrastruktūras sakārtošanā. Alūksnes novada dome atbalsta jauniešu biznesa idejas, organizējot projektu konkursus – varbūt kāds no viņiem pēc pieciem gadiem mūsu novadā darīs brīnumu lietas! Novada pašvaldība nevar palīdzēt ikvienam, bet ir jābūt sajūtai, ka kāds rūpējas par to, turklāt kādam palīdzību vajag vairāk, kādam – mazāk. Šobrīd novadā diezgan daudz saspringtu jautājumu ir arī sociālajā jomā, piemēram, palielinās pansionāta iemītnieku skaits. Šeit zināmā mērā redzami arī negatīvas uzņēmējdarbības augļi, jo cilvēkiem, kuri vecumdienās spiesti meklēt citu mājokli, ienākumi ir, maigi izsakoties, nekādi... Tas liecina tikai par to, cik tobrīd, kad viņi strādāja, balta vai melna bija uzņēmējdarbības vide. Nepiekrītu, ka daudzi cilvēki aizbrauc no Alūksnes novada un neviens neatgriežas – pa kādam arī atgriežas gan. Arī darba iespēju pietiek – vajag mainīt prasmes, nevis cilvēka personību.
- Ar kādiem jautājumiem pie jums vēršas iedzīvotāji?
- Diemžēl uz pieņemšanām nāk ļoti maz iedzīvotāju – rosinu to darīt aktīvāk. Vienmēr augstu vērtēju tiešo dialogu ar cilvēkiem, un labi, ka tāds ir, jo nekad nerēķināšos ar anonīmu viedokli virtuālajā telpā. Jā, tā ir modernā pasaule, bet jāspēj iziet no virtuālās telpas, lai sasniegtu rezultātu, jo es vēlos zināt, ar ko komunicēju. Līdz šim pie manis ir vērsušies ar viedokli par iecerētās Alūksnes sporta halles būvniecību, par ielām, dzīvokļu jautājumiem, makšķerēšanas noteikumu maiņu Alūksnes ezerā.
- Ilgus gadus esat organizācijā “Lauvu Klubs Alūksne”, arī Alūksnes un Apes novada fondā starp ziedotājiem. Cik daudz jāizdara valstij, pašvaldībai un ko var paveikt ar labdarību?
- Piespiedu kārtā brīvprātīgs nebūsi, turklāt arī labdarība ir dažāda. Esmu sociāli orientēts. Latvijas sabiedrība ir ļoti atsaucīga un bieži ziedo Vislatvijas akcijās vai veselības problēmu gadījumos – tas ir ļoti apsveicami. Pasaulē ir trīs lielas labdarības organizācijas: ANO, kas piesaista daudz naudas, ko iztērē savai birokrātijai; Rotari kustība, kur apvienojušies ļoti turīgi cilvēki un ziedo no saviem līdzekļiem; kustība “Lauvu klubs”, kas palīdzību piesaista un sadala konkrētiem mērķiem. Sadarbojoties ar Vācijas kolēģiem, daudzus gadus palīdzam Alūksnes slimnīcai, zviedru kolēģi atbalsta sociālo jomu un daudz palīdzējuši mūsu pansionātam, Sociālās palīdzības centram. Pirms diviem gadiem sadarbībā ar zviedriem varējām sarūpēt “Lego” komplektus Alūksnes bērnu un jauniešu centram un ekipējumam hokeja klubam. Pērn rotaļu “Lego” komplekti tika sagādāti gan Alūksnes, gan Apes novadu bērnudārziem. Daudzas lietas esam atbalstījuši arī no privātiem resursiem. Vienmēr ir jautājums, cik daudz esi gatavs ziedot no savas naudas, strādāt bez atlīdzības sabiedrības labā? Rietumos darbs sabiedrības labā tiek ļoti augstu vērtēts – tā ir goda lieta. Bet sabiedrisko kustību nevar izmantot, lai aizlāpītu valsts vai pašvaldības nebūšanas. Labdarība – tas ir kaut kas gaišs. Alūksnes novadā daudzi atbalsta labdarību – arī tie, kas šobrīd šeit vairs nestrādā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vienmēr un visur grib būt līderpozīcijās

Kategorijas