Vaidavā tīra foreļu nārsta vietas

2015. gada 31. augusts 07:00

2348

Madonas reģionālās vides pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības aģentūru „Alja” turpina pērn sākto kampaņu, lai Vaidavas upē iztīrītu foreļu nārsta vietas.

Nojauc divus aizsprostus
„Pērn tīrījām upes posmu no sakritušiem kokiem. Šoreiz nojaucām bebru dambjus. Viens aizsprosts bija uzbūvēts tieši vietā, kur iepriekšējos gados tika novērota foreļu nārstošana. Drīz sāksies nārsta laiks, ar 1.oktobri ir noteikts foreļu makšķerēšanas liegums, tāpēc ir svarīgi nodrošināt nārstošanai labvēlīgus apstākļus. Jau tagad var redzēt, ka upes tīrīšana un maluzvejniecības apkarošana ir devusi rezultātus. Paši esam spiningojuši un noķēruši diezgan lielas foreles – 50 līdz 57 centimetrus garas. Protams, mazāku lomu (30-40 cm) var nest mājās. Taču īsts forelists visas zivis atlaiž upē. Tā darām arī mēs,” atzīst Kontroles daļas resursu sektora vecākais inspektors Imants Hamanis. Paldies pienākas mednieku kolektīvam, kas apsaimnieko Vaidavas krastu un mazina bebru posta darbus - aizsprosti ir ik pēc 2 kilometriem.

„Šis darbs ir ļoti nozīmīgs, jo katra iztīrīta vieta upē ļauj forelēm brīvi pārvietoties uz nārsta vietām. Turklāt aizdambējumu dēļ tiek izskaloti krasti, sanesta minerālaugsne un izpostīta straujtece. Ir prieks, ka upes tīra arī sabiedriskās organizācijas. Lietderīgāk to darīt ir pirms nārsta. Turklāt tagad putniem nav ligzdošanas laiks, tāpēc mazāk tiek traucētas norises dabā,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevgeņijs Sobko.

Vaidavu tīrīt ir īpaši svarīgi, jo tur ir, „kur nārstot un kam nārstot”. Tiesa, nav vēlams, lai šīs vietas būtu visiem zināmas, tāpēc iniciatīvu uzņemas Vides pārvaldes darbinieki.

Zivju resursi nav mazāki
Kā foreļu dzīves vidi ietekmē gandrīz pirms trīs gadiem ekspluatācijā nodotā Karvas hidroelektrostacija? I.Hamanis nevēlas paust personisko viedokli, taču secina, ka foreles upē ir, migrē un nārsto. Turklāt viņš zina, ka tieši HES ūdenskrātuvē kāds makšķernieks noķēra savu lielāko foreli, kas svēra vairāk nekā divus kilogramus. Viņš uzskata, ka HES būve nav būtiski mainījusi situāciju upē.

Sobko piebilst, ka foreles Vaidavā nevar izzust, jo nārsta vietu pietiek. Pārvaldes speciālisti novērojuši, ka HES ūdenskrātuve ir bagāta dažādām zivīm, turklāt ūdens tajā nesasilst.

Vajag objektīvu pētījumu
Vairākus gadus turpinājās protesti un tiesvedība pret Karvas HES būvi uz Vaidavas, kas ir iekļauta lašveidīgo zivju aizsargājamo upju sarakstā. Biologs Armands Roze, kurš pētījis apkārtējās upes, toreiz apgalvoja, ka līdz ar HES būvi izmaiņas upē būs neatgriezeniskas.

„Vaidava tiks sapostīta trīs veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi. Sekas izjutīs pat 10 kilometru rādiusā dzīvojošie putni, kas barojas upē. Upē izzudīs lielākā daļa tagadējo iemītnieku, jo, izcērtot kokus un krūmus, saule uzkarsēs ūdeni līdz temperatūrai, kurā lašveidīgās zivis iet bojā,” skaidroja A.Roze. Tagad viņš nevēlas komentēt neoficiālu informāciju, kādu izplata makšķernieki.

„Ja saka, ka vairāk vai mazāk foreles ķeras, tā nav korekta informācija. Pasūtīt objektīvu pētījumu varētu kāda sabiedriska organizācija, piemēram, Latvijas Makšķernieku asociācija, kas savulaik iesūdzēja Karvas HES būvniekus tiesā. Savukārt veikt pētījumu varētu zinātniskais institūts “BIOR” vai cita kompetenta institūcija. Finansējumu pētniecības projekta īstenošanai varētu dabūt no Zivju fonda,” norāda A.Roze. Tagad daudzus foreles vairs neinteresē, jo HES uzplūdinātajā ūdenskrātuvē var ķert līdakas un asarus.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vaidavā tīra foreļu nārsta vietas

Kategorijas