Sākta tautas mikroskaitīšana

2015. gada 4. septembris 00:00

Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ uzsākusi tautas mikroskaitīšanu, lai noskaidrotu, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados. Skaitīšanu veiks izlases veidā, nevis visā valstī – starp teritorijām, kur veiks mikroskaitīšanu, ir 178 mājokļi Alūksnes novadā, Apes novads nav iekļauts aptveramajā teritorijā.

Kopumā Centrālā statistikas pārvalde ir atlasījusi 15 000 mājokļu Latvijā. 2015.gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015.gada tautas mikroskaitīšanā.

Mājās vairāk neskaitīs
Līdz 15.septembrim iedzīvotāji var aizpildīt aptaujas anketu elektroniski vietnē “https://eintervija.csb.gov.lv”. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15.decembrim Centrālās statistikas pārvaldes intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē. Jautājumi būs par mājokli un izglītību, par visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo konkrētajā mājoklī.
“Mikroskaitīšanas laikā iegūtie dati netiks publiskoti – mūsu mērķis ir pārliecināties par iedzīvotāju skaitu un precizēt iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģiju. Tā kā 2021.gadā, kad atkal būs tautas skaitīšana, iedzīvotājus klātienē neapsekosim, kā tas bija tautas skaitīšanas laikā 2011.gadā, tad Centrālās statistikas pārvaldes mērķis ir līdz šim laikam izstrādāt maksimāli precīzu iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģiju, lai zinātu, vai cilvēks dzīvo Latvijā vai ne,” skaidro Centrālās statistikas pārvaldes speciāliste Beate Danusēviča.

Zinās precīzi, kur dzīvo
Viņa norāda - 2021.gadā tautas skaitīšana Latvijā notiks, tikai izmantojot pārvaldes matemātiskās metodes un administratīvos avotus: citu valsts pārvaldes institūciju datu bāzes. Tā ir jauna pieeja, ko jau vairākās Eiropas Savienības valstīs ievieš citas nacionālās statistikas iestādes. “Mēs to ieviesīsim 2021.gadā. Par pamatu tiks ņemti Iedzīvotāju reģistra dati, ko kombinēs ar pārējo avotu datiem. No tiem izrietēs, vai persona ir Latvijā un veic kādas darbības,” saka B.Danusēviča.
Viņa uzsver – šobrīd Iedzīvotāju reģistrā atrodami dati par deklarētajām personām pilsētās, pagastos, novados. Savukārt Centrālās statistikas pārvalde jau kopš 2012.gada ir izstrādājusi iedzīvotāju skaita novērtējuma sistēmu, pēc kuras aprēķina faktisko iedzīvotāju skaitu. “Apzināmies, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ir deklarēti dzimtajā pilsētā, pagastā, bet faktiski dzīvo un strādā Rīgā vai citās lielajās pilsētās, tādēļ ņemam vērā ne tikai deklarēto iedzīvotāju skaitu, bet spējam novērtēt, vai viņi dzīvo Latvijā, ir izceļojuši,” norāda B.Danusēviča.

Iedzīvotāju paliek mazāk
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka 2015.gada sākumā Alūksnes novadā faktiski dzīvoja 15 648 iedzīvotāji. Gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 2 procentiem, bet salīdzinājumā ar 2011.gadu Alūksnes novadā ir par 9,2 procentiem jeb 1579 iedzīvotājiem mazāk. Tiesa, pērn Alūksnes novadā piedzima 156 mazuļi – par 5,4 procentiem vairāk nekā 2013.gadā.
Pārvaldei apkopota informācija, ka 51 procents Alūksnes novada iedzīvotāju dzīvo individuālajās mājās, bet 45 procenti – daudzdzīvokļu mājās. Līdz 1945.gadam būvētās mājās dzīvo 34 procenti iedzīvotāju, 1946. līdz 1990.gadā būvētās mājās – 62 procenti, bet pēc 1990.gada būvētās mājās – tikai 4 procenti. Centrālais ūdensvads ir pieejams 75 procentiem Alūksnes novada iedzīvotāju, bet centrālapkure – 39 procentiem. Alūksnes novadā 89 procenti pastāvīgo iedzīvotāju mājās pārsvarā lieto latviešu valodu, bet 11 procenti – krievu valodu. 13 procentiem iedzīvotāju ir augstākā izglītība (ieskaitot doktora grādu), bet 4 procentiem – zemāka par pamatizglītību. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sākta tautas mikroskaitīšana

Kategorijas