Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gandrīz 80 dažādu sēņu sugas

Diāna Lozko

2015. gada 4. septembris 00:00

496

Nesen Jaunlaicenes muižas muzejā noritēja Latvijas Mikologu biedrības un  Dabas pārvaldes organizētais pasākums “Sēņu dienas”. Mikologi no Latvijas Mikologu biedrības viesojās arī Veclaicenes pagastā un Apē Apes Pilsētas svētku laikā ar sēņu izstādi. Kāds īpašs atradums ir arī Jaunlaicenes muižas parkā – tur atrasts retais plaušķērpis.

Zemestauku atrašanai
noderējusi oža
Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere informē, ka biedrība cenšas katru gadu noorganizēt līdzīgu pasākumu kādā no Latvijas novadiem. “Braucam uz kādām divām vai trim dienām, dzīvojam uz vietas un lasām sēnes. Pētām un mācāmies paši, kā arī labprāt dalāmies ar atrasto un parādām to vietējiem iedzīvotājiem. Veidojam izstādes Dabas muzejā Rīgā, bet šis ir veids, kā izstādi varam aiznest arī pie citiem cilvēkiem, kuri netiek uz Rīgu,” stāsta D.Meiere. Šoreiz Latvijas Mikologu biedrība izvēlējusies apmeklēt Jaunlaiceni, Kornetus un Api. Izbraucot no Rīgas, pētnieki gan bažījušies, vai šajās teritorijās būs daudz sēņu, jo laiks bijis sauss. “Jūsu pusē gan situācija bija labāka. Pa ceļam Siguldas mežos atradām tikai trīs sēņu sugas, bet Jaunlaicenē bija jau gandrīz 80 dažādu sēņu sugas. Ļoti lepojamies ar to, ka atradām baraviku, jo bez baravikas sēņu izstāde jau neskaitās kvalitatīva. Kornetos īpašais atradums bija zemestauki pie jaunā skatu torņa,” stāsta D.Meiere. Zemestauku atrašanai noderējusi oža, jo sēnes smaka ir jūtama ļoti tālu. Ar savu smaku zemestauki pievilina mušas, lai tās apēstu sporas un izplatītu tālāk. “Reizēm ir tā, ka to smaku jūt, bet sēni nevar atrast, taču mums šoreiz paveicās. Atrastie zemestauki gan nebija vēl izauguši, bet bija tā saucamajā olas stadijā. Kamēr tos aizvedām līdz Jaunlaicenes muzejam otrā dienā, tikmēr zemestauki bija jau izauguši un apveltīja arī muzeju ar savu smaciņu,” stāsta D.Meiere.

Iepriecināt vietējos
cilvēkus
Jaunlaicenes muižas parkā tika atrasts arī reti sastopamais plaušķērpis, kurš aug uz lapu kokiem vecos mežos. Visi atradumi bijuši pārsteigums arī pašiem sēņu izstādes apmeklētājiem gan Jaunlaicenē, gan arī Apē. “Sēņu bija daudz, un mikologi bija atraduši arī četras retas sēņu sugas. Ļoti interesanti bija zemestauki, par kuriem biju tikai lasījusi, un nekad nebiju šo sēni redzējusi dzīvē. Lielākā daļa sēņu bija redzētas, bet stāstījumi bija ļoti interesanti,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska.
Mikologu stāstījums ļāvis uzzināt vairāk un nu mežā doties ar vēl lielāku pārliecību. “Ar zinātāju iet mežā vienmēr ir pārsteigums, un pārsteigums ir arī tad, kad mežs atnāk pie cilvēkiem kā, piemēram, šīs izstādes veidā. Parasti cilvēki mežā iet ar kaut kādu mērķi un pārējām sēnēm nepievērš uzmanību. Mums ir tā priekšrocība, ka varam skatīties uz visām sēnēm un mūs arī tās interesē. Arī starp mazāk zināmajām sēnēm ir tādas, kuras var izmantot uzturā, bet ir arī tādas, no kurām ir jāuzmanās. Cenšamies parādīt to daudzveidību,” teic D.Meiere. Viņa izsaka pateicību arī Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu pārvalžu vadītājai Ivetai Vārtukapteinei, kura palīdzēja noorganizēt mikologu izpēti, kā arī palikšanu Romeškalna  skolā. “Mūs tur ļoti jauki uzņēma un paldies arī Jaunlaicenes muzejam, kurā varējām parādīt izstādi un, cerams, iepriecināt arī vietējos cilvēkus,” pauž D.Meiere. ◆

Fakti
Plaušķērpis
Parastais plaušķērpis ir lapveida ķērpis ar lielām, līdz 15 centimetrus garām daivām. Daivas ir lentveidīgas, to virspuse brūngani zaļa, spīdīga, ar plaušu alveolām līdzīgu zīmējumu. Šo lielo ķērpi ir viegli pamanīt pat pa gabalu, aplūkojot koku stumbrus vecos, cilvēka neietekmētos lapu koku un jauktu koku mežos. Ja kokā ir bagātīga ķērpja atradne, tad dažkārt to var pamanīt, arī skatoties uz zemi, jo atsevišķas daivas ir nokritušas. Gaisa piesārņojuma un veco mežu izciršanas dēļ plaušķērpis ir kļuvis ļoti rets. Tas ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā un Ministru kabineta apstiprinātajos īpaši aizsargājamo sugu sarakstos.
                                                                                                                                   Avots: www.latvijas.daba.lv

Iepazīties ar Latvijas Mikologu biedrības darbu un informatīvajiem materiāliem var mājaslapā “miko.ldm.gov.lv”.

Kategorijas