Aluksniesiem.lv ARHĪVS

308 šķirņu pirmklasnieku puķes!

Līga Vīksna

2015. gada 4. septembris 00:00

1111

(Turpinās no 1.lappuses)

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas.
Dažādu šķirņu gladiolas G.Kūtris kolekcionē kopš astoņdesmito gadu sākuma. Par viņa apjomīgo kolekciju uzzinājām pērn, veidojot rakstu “Alūksnes Ziņām”, un nolēmām, ka jābrauc kādreiz krāšņumu lūkot.

Tas bija klikšķis!
“Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,” atminas G.Kūtris.
Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju “Drīzuļi” pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. “Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,” saka G.Kūtris.

Rūpīgi ievāc vairsīpoliņus
Stādot viņš rūpīgi izliek atzīmes, lai nesajuktu šķirnes. Īpašu uzmanību velta arī gladiolu vairsīpoliņu novākšanai un stādīšanai. “Mazos vairsīpoliņus šķiroju pa šķirnēm, katru savā kastītē, jo tiem ir ciets apvalks un tos var uzglabāt ilgāk nekā gadu. Pavasaros, stādot vairsīpoliņus, cieto apvalku ir vēlams pārplēst, pretējā gadījumā paiet ilgs laiks līdz ziedēšanai. Kad jūtu, ka kāda no šķirnēm var pazust, ieberu kastītē vairsīpoliņus priekšdienām. Dārzā atsevišķā dobē esmu sasējis tikai vairsīpoliņus – ja tos iestāda agri pavasarī un pārkniebj cieto apvalku, tie pat pirmajā gadā var raisīt ziedu, ja ne – otrajā noteikti,” saka G.Kūtris.
Gladiolas sīpolam kļūstot vecākam, tas sāk izvirst, sīpolam augšā veidojas jaunais sīpols un vecais aizņem arvien vairāk vietas. “Ja šķirne izvirst, tad arī jaunais sīpols var nedot kvalitatīvu ziedu – šāds sīpols jāaizstāj ar jaunu. Pieļauju, ka nākamgad man daudzām šķirnēm būs jāsēj vairsīpoliņi,” viņš saka. Latvijas klimatiskajiem apstākļiem liels risks ir no ārvalstīm atvestie gladiolu sīpoli, jo ļoti bieži neieaug.

Patīk lielie, kruzuļainie ziedi
G.Kūtris atklāj, ka gladiolu audzēšanā neiegulda lielus finanšu līdzekļus. “Ja nopērc vienu lielo šķirnes sīpolu, ir risks, ka tas var neizaugt, tādēļ es no katalogiem sūtu mazākus sīpolus, kas parasti paciņā ir vismaz divi. Bieži esmu sūtījis vairsīpoliņus šķirnēm, kas patīk, bet kur nevar iegūt lielos sīpolus - vairsīpoliņi paciņā ir apmēram desmit. Sākumā man patika tīro krāsu gladiolas, kam ir vienkrāsaini ziedi, vēlāk – visas pārējās. Vienmēr patikušas lielo ziedu gladiolas, kas katalogos parasti ir ar 400. un 500.sērijas numuru, jo tās ir ļoti skaistas! Miniatūro ziedu gladiolas mani nesaista, lai gan pasaulē ir arī miniatūro gladiolu mode. Gladiolai jābūt ar lielu, skaistu ziedu vārpām! Lielziedu gladiolu daudz ir Krievijas selekcionāriem, piemēram, ‘Šokoladņica’, ‘Brizgi vodapada’. Man ļoti patīk ‘Brizgi vodapada’, kam ir ļoti lieli un kruzuļaini ziedi, kā arī sulīgi dzeltenas un debeszilas krāsas gladiolas. Vienmēr skaistas ir šķirnes, kurām ziedos ir kontrastējošas krāsas. Agrāk lielie ziedi lietū parasti tika sasisti, bet mūsdienu šķirnes tiek kultivētas tā, ka iztur lietu. Vienīgi smaguma dēļ lielie ziedi nereti izlūst,” stāsta G.Kūtris. Ļoti skaista un interesanta šovasar augustā bija gladiolu izstāde Latvijas Dabas muzejā. “Tur bija viena Latvijas selekcionāra jauna gladiolu šķirne, kas selekcionēta desmit gadu laikā, kādas man vēl nav, – gar zieda ārējām malām bārkstiņas... Ziemā pameklēšu šo šķirni!” saka G.Kūtris.

Jāstāda trīs sīpolu dziļumā
G.Kūtris smaidot atzīst, ka gladiolu stādīšanā, audzēšanā un novākšanā nedarot neko citādāk kā pārējie gladiolu mīļotāji. Pavasarī gladiolas stādīt zemē var jau diezgan agri, bet ne aukstā un mitrā zemē, lai nesapūst. Vairsīpoliņus gan varot stādīt vēl agrāk. ”Stādīšanas dziļums – tradicionāli trīs sīpolu dziļumā. Mums Liepnā ir smilšaina augsne, tādēļ es stādu nedaudz dziļāk, lai izaugot stabilāk turas zemē. Es parasti izveidoju padziļu reni, kurā ar lāpstu iestādu katru šķirni, pievienojot numuriņus,” stāsta G.Kūtris. Kad bijis vairāk laika nodoties vaļaspriekam, stādot šķirnes grupējis pēc ziedu krāsām, bet tagad tā vairs nedara.
“Augšanas laikā gladiolas īpašu laistīšanu neprasa, minerālmēsli gan periodiski jāuzber. Visvairāk gladiolām kaitē tripsis – kukainis, kas izsūc sulu, un ziedu pumpuri neatveras, jo ir tukši, un gladiolu lapas pārklāj dzelteni punkti. Ja tā ir, tad vēlams miglot ar atbilstošu augu aizsardzības preparātu. Lai izvairītos no tripša, ir jāmaina arī gladiolu stādīšanas vieta,” saka G.Kūtris.

Ērta glabāšana – kaprona zeķē
Grāmatās raksta, ka ziedu vārpas gladiolām ieteicams nogriezt, rudenī neļaut tām attīstīties, lai stiprinātu sīpolus, bet viņš to neievēro, jo gribas redzēt ziedus līdz pēdējam brīdim. “Kad gladiolas roku ārā, nolaužu kātu ar roku, nevis nogriežu ar nazi, jo ar nazi var pārnest slimības un griezuma vieta var sulot, sīpols sliktāk izžūst. Divas trīs nedēļas sīpoli jāžāvē, pēc tam viegli ar rokām var nolauzt izkaltušo sakni. Kad izkaltuši, atsevišķās kastītēs pa šķirnēm noglabāju vairsīpoliņus. Ja vēlas, var sīpolus pirms noglabāšanas nokodināt ar kādu ķīmiju, piemēram, pret to pašu tripsi. Zvīņas sīpoliem neņemu nost – arī pirms stādīšanas ne, jo vecie selekcionāri atzīst, ka šīs zvīņas sīpolu aizsargā. Jā, uzskata, ka tad var izaugt šķībs asns, bet es to neesmu novērojis, jo asns savu vietu tāpat atrod,” pieredzē dalās G.Kūtris. Viņš zina, ka lielie gladiolu audzētāji sīpolus glabā speciālās caurumotās kastītēs, lai būtu gaisa apmaiņa, un vēsās vietās – G.Kūtris gladiolu sīpolus ir glabājis gan istabā uz skapja augšas, gan pieliekamajā. “Mājās Babītē gladiolu sīpolus glabāju kaprona zeķē – ir gan gaisa apmaiņa, gan ērti sadalīt pa šķirnēm: zeķi aizsien un liec nākamo šķirni ar zīmīti!”

Gladiolas nekad nesaziedas
Tiem, kas vēlas sulīgu ziedu buķeti, G.Kūtris iesaka šķirnes, kurām aprakstā minēts “labi vairojas”.
“Ir cilvēki, kuriem šobrīd noteikti dārzos zied daudz gladiolu, bet viņi nav kolekcionāri – audzē gladiolas savam priekam un viss. Parasti cilvēki audzē tās šķirnes, kas labi aug un vairojas, – tāda, piemēram, ir senā šķirne ‘Oskars’. Ja cilvēki dārzos audzē, piemēram, desmit šķirņu gladiolas un neseko līdzi šķirņu specifikai, tad vājākās šķirnes parasti ātri vien iznīkst un cilvēki saka, ka visas gladiolas saziedējās rozā, baltas vai sarkanas. Jāatceras, ka gladiolas nesaziedas – ja vājākās šķirnes nepavairo ar vairsīpoliņiem, tad tās ātri vien iznīkst,” norāda G.Kūtris.
Uz Kūtru ģimenes dārzu ceļu nereti atrod liepnieši, lai palūgtu gladiolu ziedus 1.septembrim vai dāvanai sievai. G.Kūtris piekrīt – gladiolas tāpat kā dālijas ir skolēnu, īpaši pirmklasnieku, puķes. ◆

Kategorijas