Skolēnu skaits turpina samazināties

2015. gada 4. septembris 00:00

799

Ir sācies jaunais mācību gads, kad skolēni atkal uzsākuši zinību ceļu un pedagogi gādā, lai viņiem tās nodrošinātu. Statistika ir nepielūdzama – šajā gadā Alūksnes novada izglītības iestādēs skolas gaitas uzsākuši 1756 audzēkņi (kopā ar pirmsskolas grupu audzēkņiem, kas ir pie pamatskolām, bet bez bērnudārzu audzēkņu skaita). Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, tas ir mazāk, jo pērn izglītojamo skaits uz septembri bija 2421 (visi skolas vecuma un pirmsskolas vecuma bērni, tostarp bērnudārzos).
Skolēnu skaita samazinājums un valsts finansējuma apmērs izglītībai Alūksnes novada pašvaldībai liek domāt par reformām skolu tīklā, izvērtējot, cik procentus no pašvaldības budžeta novads tērēs izglītībai. Alūksnes novada pašvaldības darba grupa: Arturs Dukulis, Gunta Kupča, Aivars Fomins un Elita Laiva ir apmeklējusi visas novada izglītības iestādes, skolas apkopojušas vecāku un skolēnu viedokļus, kā rezultātā tapis apjomīgs un detalizēts dokuments, veidojot Alūksnes novada izglītības iestāžu stratēģiju 2016.līdz 2020.gadam. Šobrīd paredzēts, ka 1. līdz 6.klašu vai 1. līdz 4.klašu izglītību pagastos var iegūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tomēr tas neizslēdz atsevišķu skolu reorganizāciju tuvākajos gados – Liepnā, Jaunlaicenē, Ilzenē, Mārkalnē, iespējams, arī Pededzē. Pārējām skolām šobrīd paredzēts saglabāt esošo statusu.

Ģimnāzija – metodiskais centrs
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju paredzēts stiprināt kā reģionālu metodisko centru, kas būtu arī kā atbalsts dabaszinātņu priekšmetu apguvē novada mazo pamatskolu skolēniem un attālināto semināru nodrošinājums mācību priekšmetu skolotājiem. Savukārt Alūksnes pilsētas sākumskolai līdz ar 2016./2017.mācību gadu jāsāk risināt nepietiekošo telpu jautājumu, jo tā ir vienīgā novada skola, kas ir pārslogota telpu ziņā (124 procenti). Alūksnes pilsētas sākumskola kā risinājumu saskata pakāpenisku 6.klašu komplektu pārcelšanu uz E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas telpām, savukārt, ja tiek uzsākta Alūksnes sporta halles būvniecība un nepieciešams nojaukt sākumskolas mazo korpusu – tad uz ģimnāziju pārceltu arī 5.klašu komplektus, bet apvienošana ar Alūksnes novada vidusskolu sākumskolā netiek apspriesta.
Vairāku skolu direktori “Alūksnes Ziņām” atzina, ka starp vecākiem jau tagad ir manāms satraukums par sava pagasta skolu un, tā kā gaidāma reorganizācija, tiek apsvērta doma jau ar šo mācību gadu bērnu sūtīt uz tuvāko lielāko skolu. Bažas ir arī par to: ja paliks tikai nelielas sākumskolas klases, tad to apmācīšanai pietiks ar dažiem skolotājiem un pārējie paliks bez darba.

Liepnas nākotne –
pamatskola
Šobrīd paredzēts, ka ar nākamo mācību gadu Liepnas vidusskola tiktu reorganizēta par pamatskolu, pārtraucot uzņemšanu 10.klasē ar 2016.gada septembri. Tas nozīmē, ka skolēni, kuri šogad uzsāks mācības Liepnas vidusskolas 10.klasē, arī pēc trim gadiem vēl absolvēs Liepnas vidusskolas 12.klasi un tikai tad tā kļūs par pamatskolu. Līdz ar to Alūksnes novadā paliktu divas vidējās izglītības iestādes un abas Alūksnē – ģimnāzija un novada vidusskola. Liepnas skola attīstības vīzijā paredz sadarbību ar vietējām biedrībām mūžizglītībā, radot iespēju pēcpusdienās pilnvērtīgāk izmantot skolas telpas un infrastruktūru.
Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinge norāda - valdības nostāja šobrīd ir samazināt vidusskolu skaitu lauku reģionos, lai to skaits būtu tikpat liels kā profesionālo. “Valstī mērķis ir, lai 50 procenti skolēnu pēc 9.klases absolvēšanas tālāk apgūtu profesionālās izglītības programmas un tikpat – vispārējās vidējās. Šobrīd šis mērķis vēl nav sasniegts. Šobrīd aktuāls ir jautājums par mazajām lauku vidusskolām, par galvenajiem kritērijiem izvirzot skolēnu skaitu un izglītības satura kvalitāti,” viņa saka. L.Stabinge uzsver – Liepnas vidusskolas skolotāji pieņem skaudro realitāti un, lai attīstītos, stiprinās pamatizglītību. “Nav izslēgts, ka nākotnē varēsim atkal atvērt 10.klasi, ja būs vismaz 12 skolēni klasē. Mūsu skolā ir skolotāji, kuri šobrīd mācās, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu un iegūst otru specialitāti. Mums ir darbīgs noskaņojums! Jebkurā nozarē bēdīgs ir stāsts, ja kaut kas tuvojas beigām, bet pasaule mainās, mums ir jāiet tai līdzi. Emocijas ir jānoliek malā un jānostājas uz pārmaiņu sliekšņa – šādi izaicinājumi ir laba iespēja darīt kaut ko citādāk, labāk, interesantāk un pārvērtēt esošo,” saka L.Stabinge.

Jaunlaicenē – sākumskola
Ar 2016./2017.mācību gadu Jaunlaicenes pamatskolu paredzēts reorganizēt par Jaunlaicenes sākumskolu, kur varētu mācīties 1. līdz 4.klase un būt pirmsskolas grupa. Paredzams, ka no 2016. līdz 2020.gadam Jaunlaicenē būs salīdzinoši liels pirmsskolas vecuma bērnu skaits – robežās no 22 līdz 26 bērniem. Jaunlaicenes pamatskolas direktore Daiga Birkenberga uzsver – skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
“Ļoti labi, ka Jaunlaicenē paliek pirmsskolas grupa, jo mazo bērnu pagastā ir diezgan daudz. Pēc šobrīd publiskotās informācijas Alūksnes novada pašvaldības nostāja ir, ka pamatskolas paliek 10 kilometru rādiusā ap pilsētu, bet pārējās reorganizē par sākumskolām – jautājums, vai tas ir pareizi? Šobrīd no novada puses nav vienāda attieksme pret visām skolām, jo, piemēram, esošais statuss tiek saglabāts pamatskolām ar mazāku skolēnu skaitu nekā mums Jaunlaicenē. Jā, Ziemeru pamatskola ir piemērota, lai uzņemtu vēl papildus skolēnus arī no Jaunlaicenes, bet reorganizētās Jaunlaicenes pamatskolas bērni nepiepildīs Ziemeru skolu, jo daudzi vecāki jau tagad runā, ka sūtīs savus bērnus kādā no Alūksnes skolām. Kāds arī aizies uz blakus esošo Apes vidusskolu,” saka D.Birkenberga. Viņa norāda – šogad 1.septembri Jaunlaicenes pamatskolā uzsāks 47 skolēni, kas ir par 2 vairāk nekā pērn un starp kuriem 7 ir pirmklasnieki, bet pirmsskolas grupā ir vēl 26 audzēkņi.
Mārkalnē gribētu vismaz sākumskolu
Aktuāls jautājums joprojām ir par Mārkalnes pamatskolu – lai gan šobrīd spēkā ir Alūksnes novada domes deputātu pieņemtais lēmums par Mārkalnes pamatskolas likvidāciju ar 2016./2017.mācību gadu, Rīcības plānā šai skolai paredzēti divi iespējamie varianti – slēgšana un reorganizācija par sākumskolu, kur mācītos 1. līdz 4.klases skolēni un būtu pirmsskolas grupa. Arī Pededzes pamatskolai paredzēti divi iespējamie nākotnes scenāriji – saglabāt esošo statusu vai reorganizēt par Pededzes sākumskolu ar iespēju mācīties no 1. līdz 6.klasei un nodrošināt pirmsskolas grupas darbu.
Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere norāda – šoruden mācības 1.klasē Pededzē uzsāks 6 skolēni, kuri mācīsies apvienotajā klasē kopā ar 2.klasi. “Mēs noteikti domāsim, ar ko mēs varētu atšķirties no citām novada skolām, lai arī turpmāk pastāvētu kā pamatskola ar iespēju mācīties līdz 9.klasei, nevis tikai 6.klasei. Diemžēl skolēnu skaits samazinās un ir tikai loģiski, ka šā iemesla dēļ skolās jābūt kaut kādām izmaiņām,” viņa saka.

Vai arī Pededzē tikai
sākumskola?
Pededzes un Mārkalnes pagastu pārvalžu vadītāja Daiga Vītola pārliecināta, ka pagastos bērniem jābūt iespējai apmeklēt pirmsskolas grupu un mācīties vismaz līdz 4.klasei. “Gan Mārkalnes, gan Pededzes pagastos skolēnu pārvadājumiem tiek izmantots sabiedriskais transports, kas uzņem pasažierus pieturvietās. Visi bērni nedzīvo lielceļu malās – ir arī attālākas viensētas, tādēļ viennozīmīgi svarīga ir skola tuvāk dzīvesvietai, lai autobusā pavadītais ceļš nav tik ilgs. Skola katrā pagastā ir dzīvības centrs!” saka D.Vītola.
Mārkalnes pamatskola šo mācību gadu aizvadīs esošajā statusā. Jaunums ir tas, ka uz pamatskolas ēku pārcelta arī skolas virtuve, ēdamtelpa un internāts, jo ēkā, kur tie līdz šim atradās, tiek iekārtota Alūksnes novada sociālā māja.

Ilzenē sākumskola – pēc diviem gadiem
Bet ar 2017./2018.mācību gadu reorganizācija skartu arī Ilzenes pamatskolu, ko reorganizētu par sākumskolu - 1. līdz 4.klase un pirmsskolas grupa. Ilzenes pamatskolas direktore Olīvija Jēģere secina – situācija ir tāda, kā jau valstī, kur iedzīvotājiem valsts sola pārcelšanās pabalstu uz lielpilsētām, nevis pārcelšanās pabalstu ģimenēm uz laukiem. “Laikam mēs šobrīd esam bezspēcīgi, jo dzimstība valstī un novadā ir tik maza – tas piespiež veikt izmaiņas. Ilzenes pamatskola vienmēr ir lepojusies, ka mūsu skolā mācās gandrīz tikai Ilzenes pagasta bērni – tagad viņu vairs nav tik daudz, mūsu jaunatne ir izglītota, aizplūst uz lielajām pilsētām, tur strādā, veido ģimeni un Ilzenē nepaliek... Šobrīd Ilzenes pamatskolā vairāk skolēnu ir vecākajās klasēs, bet maz – pirmsskolā un sākumskolas posmā. Šogad mācības 1.klasē uzsāks pieci bērni, kas ir lielākais skaits pēdējo gadu laikā,” saka skolas direktore.
O.Jēģere atzīst – veicot starp vecākiem aptauju, tika atzīts, ka nokļūšanai ērtāka cita izglītības iestāde viņiem būtu Lejasciema vidusskola Gulbenes novadā, kas ir tikai divus kilometrus tālāk nekā sava novada Strautiņu pamatskola vai Trapenes pamatskola Apes novadā. Jau šobrīd uz Ilzeni katru dienu brauc Lejasciema vidusskolas autobuss, lai izvadātu vidusskolēnus un skolotājus. “Nereti pārmet, ka mazajās lauku skolās ir zems mācīšanas līmenis, bet tā nav – strādājot individuāli, no Ilzenes skolas uz olimpiādēm aizbrauc arī tādi skolēni, uz kādiem Alūksnes ģimnāzijā pat nepaskatītos!” saka O.Jēģere. Viņa uzsver – ja valstī politiski domātu par samērīgu attīstību, ražošanu un darbavietām iedzīvotājiem, tad nebūtu tā, ka Rīgā bērniem trūkst vietu bērnudārzos un vecākiem jāgaida gadiem, bet laukos ir pustukšas skolas, kas jāreorganizē vai jāslēdz. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolēnu skaits turpina samazināties

Kategorijas