Pavairo ķiplokus un pupiņas

2010. gada 14. jūlijs 06:42

2293

"Poliešos" dārzeņi aug labi, taču ražu grūti prognozēt

Ziemera pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Polieši” uzreiz pamanāmi lekni sīpolu loki, ķiploki un pupiņas. Lai gan tiek audzēti arī citi dārzeņi, šobrīd paplašina tieši ķiploku un pupiņu platības.

Burkānus, kāļus un bietes audzē mazāk

“Jāmācās ir arī no kaut kā atteikties. Nevar gribēt un paspēt visu izdarīt. Citu dārzeņu ir mazāk, jo strādājam divatā ar sievu Noru. Cik varam, tik darām, protams, palīdz arī bērni. Cenšamies, lai mazāk būtu roku darba, tāpēc tagad audzējam ķiplokus. Pēc tiem ir pieprasījums. No viena lauka jau drīz vāksim ķiplokus, bet cits lauks jau sagatavots stādīšanai, lai ķiplokus audzētu 0,3 līdz 0,5 hektāros,” stāsta “Poliešu” saimnieks Arvis Paulovičs.

Viņš skaidro, ka ķiplokus var labi uzglabāt un tiem ir arī laba cena. Tagad viņš pats vairs neved dārzeņus pārdošanai uz Rīgu. Ja tos paņem kāds cits zemnieks, tad galvaspilsētas pircējiem piedāvā “Poliešos” izaudzēto. Ja kāds piezvana un vēlas iegādāties, tad arī sagatavo burkānu vai biešu maisus vešanai uz galvaspilsētu. Šogad tāpat kā iepriekš ir slēgts līgums ar Ziemeru pamatskolu par dārzeņu piegādi. Tos pārdod arī veikalā “Lāse” Alūksnē. Tiek prognozēts, ka rudenī dārzeņu cenas būs augstākas. Taču A.Paulovičs spriež, ka tikai tad varēs secināt. “Pavasarī dārzeņu augšana aizkavējās, bet dabā parasti viss izlīdzinās. Šobrīd pēc lakstiem nevar spriest, jo gadās, ka viss labums aiziet tajos, bet, piemēram, kartupeļu bumbuļi ir maz un sīki,” skaidro zemnieks. Viņš nedomā, ka var paredzēt, kāda dārzeņu raža un cena būs rudenī.

Trūkst naudas zīdītājgovju novietnei

Saimniecībā ir apmēram 20 zīdītājgovju ganāmpulks. Tās ganās tālu no mājām, tāpēc netiek dzītas turp un atpakaļ, lai izslauktu vienu govi. Turklāt pagājušo auksto ziemu lopi slikti pārcieta aukstumu.
“Sevišķi nesaspringstam, bet patiesībā vajadzētu veidot divus liellopu ganāmpulkus – viens pamata un otrs ataudzējamais. Taču tad vajadzētu arī divas novietnes, bet pagaidām nav tādu iespēju, jo trūkst finanšu līdzekļu,” atzīst A.Paulovičs.
Kredītus ir bail ņemt, tāpēc cenšas iztikt, kā var. Liellopu gaļas iepirkuma cena, zemniekaprāt, varētu būt augstāka. Turklāt gadās visādi, pat atdot par 1 latu kilogramā, ja nākas liellopu pārdot piespiedu kārtā. “Platību maksājumos saņemto naudu izmantoju lopbarības sagatavošanas tehnikas iegādei – nopirku lietotu siena presi. Tagad galvenais ir sagatavot barību ziemai, tāpēc šim darbam paiet dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram,” saka A.Paulovičs. Tiek gatavots tikai siens, bet ne skābbarība.

Ģimenes galdam – kazu piens un gaļa

Ģimenes vajadzībām nesen sāka audzēt kazas. Tās dod pienu un arī gaļu. “Viss sākās gandrīz kā anekdotē. Man kazu uzdāvināja, un tagad tās ir mani mīļākie dzīvnieki. Ir apmēram 35 kazas. Tiesa, visas netiek slauktas. Tās tāpat kā liellopi ir zīdītājkazas. Pienu izmantojam pašu patēriņam. Tiek siets arī biezpiens,” stāsta saimnieks.

Nesen kazu ganāmpulku papildināja būru kazas, kuras arī saņemtas dāvanā. “Re, kur Ansis guļ,” būru āzi rāda A.Paulovičs. Tā ir kazu gaļas šķirne, tāpēc to var labi izmantot ģimenes galdā.

Saimnieks stāsta, ka kazu gaļai nav specifiskas garšas, kāda ir aitu gaļai. Tā ir liesa un atgādina meža dzīvnieku gaļu. Šobrīd jaunpienācējas tiek turētas aplokā ar elektrisko ganu, lai pieradinātu. Saimnieks joko, ka ragaines apgrauztu ābelītes kaimiņiem, ja tiktu savā vaļā. Atsevišķi ganās kazu puikas un kazu meitenes. Dīķī peld pudeļu pīles, kuras nolasa dārzā gliemežus. Izperēti arī cālēni un zoslēni, un visus uzmana vista perētāja. A.Pauilovičs smejas, ka pamazām veidojas mazs zooloģiskais dārzs, kas labi iekļaujas lauku vidē.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pavairo ķiplokus un pupiņas

Kategorijas