Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vajag 42 000 eiro

Līga Vīksna

2015. gada 11. septembris 00:00

882

SIA “Rūpe” ir aprēķinājusi, cik finansējuma vajag, lai veiktu nepieciešamākos darbus un uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti tajās vietās Alūksnes novadā, kur šobrīd tā ir zem katras kritikas. Izrādās, summa nav nemaz tik liela – aptuveni 42 000 eiro (ar PVN).
Jautājums par šādiem ieguldījumiem aktualizējās pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīkotās sapulces iedzīvotājiem, lai apspriestu SIA “Rūpe” ieceri daļā Alūksnes novada teritorijas palielināt ūdens un kanalizācijas tarifu. Tajā iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka nav gatavi maksāt vēl dārgāk par dzeramo ūdeni, kas uzturā nav lietojams, piemēram, Ziemerī un citviet. SIA “Rūpe” valdes loceklim Artim Sviklim pašvaldība uzdeva aprēķināt, kāds finansējums būtu vajadzīgs, lai teritorijās, kur vispār nav iespējas uzlabot ūdenssaimniecību, apgūstot Kohēzijas fonda finansējumu, vai to darīt paredzēts vēlāk, jau šobrīd uzlabotu “Rūpes” piegādātā ūdens kvalitāti. Viņš aprēķinājis, ka nepieciešami 35 000 eiro (bez PVN) jeb aptuveni
42 000 eiro (ar PVN).

Viskritiskāk – Ziemerī un Pleskavas ielā
“Uzlabojumi nepieciešami Ziemera ciemā, Pededzes pagastā, Pleskavas ielā Alūksnē, Bejas pamatskolā un internātā. Vislielākos ieguldījumus – gandrīz 15 000 eiro (ar PVN) - vajag Ziemerī, lai ierīkotu atdzelzošanas staciju. Vecā ēka tur ir jānojauc, jo tās dabā praktiski vairs arī nav, un jābūvē jauna ēka ar atdzelzošanas iekārtu. Pleskavas ielā Alūksnē stāsts ir līdzīgs – tur vispār ēkas nav, tā jābūvē no jauna. Bejā gan skolas ēkā, gan internātā ir vieta, kur ielikt atdzelzošanas iekārtu. Savukārt Pededzē ēka ir, bet vajag atdzelzošanas sistēmu,” stāsta A.Sviklis.
Veicot minētos uzlabojumus, iedzīvotājiem šajās teritorijās uzlabotos dzeramā ūdens kvalitāte, bet līdztekus jādomā arī par cauruļvadu tīklu maiņu. “Pirmajās nedēļās iedzīvotāji uzreiz uzlabojumus nejutīs – nepieciešams laiks, līdz tīkli patīrīsies, bet arī tīklu skalošanu var veikt. Tīklu kopgarums tur ir ievērojams, tāpēc prasīs lielus ieguldījumus to nomaiņa. Pededze un Beja Kohēzijas fonda projektu konkursa III kārtā varētu pretendēt uz finansējuma piesaisti, bet Ziemerim šādas iespējas nebūs,” saka A.Sviklis. Sabiedrisko pakalpojumu regulators nepieļauj iespēju, ka teritorijās ar sliktākas kvalitātes ūdeni būtu zemāks tarifs nekā pārējos, ja reiz novadā izvēlēta vienota tarifa politika.

Naudu - nākamgad
Tautsaimniecības komitejā deputāts Modris Lazdekalns pauda uzskatu – summa nav maza, bet jāmeklē finansējums, lai pamazām uzlabojumus ieviestu dzīvē. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers secina, ka summa ir liela, bet nav arī godīgi, ja, tarifu palielinot, daļa iedzīvotāju saņems kvalitatīvu ūdeni, bet daļa – ne. “Šādi ieguldījumi pašvaldībai nav obligāti jāveic, jo tarifa izmaksas nosaka nevis pēc ūdens kvalitātes, bet pēc saimnieciskajām izmaksām - tā ir attieksme pret iedzīvotājiem,” saka Dz.Adlers. Arī deputāts Laimonis Sīpols uzskata, ka uzlabojumi pamazām jāveic par pašvaldības naudu. “Tak jāiedod cilvēkiem labs un kvalitatīvs ūdens! Manuprāt,
35 000 eiro uz novadu nav liela summa,” uzskata deputāts Guntars Švolmanis.
Savukārt augusta finanšu komitejas sēdē domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādīja, ka minētā informācija par nepieciešamajiem ieguldījumiem pieņemta zināšanai un finansējumu meklēs, skatot jautājumu par pašvaldības budžetu 2016.gadam. ◆

Kategorijas