Pedofilijai nav apgalvojuma – “pie mums tas nenotiek”

2015. gada 11. septembris 00:00

124

Pēdējā laikā Latvijā aizvien skaļāk izskan dažādi pedofilijas gadījumi. Kā viens no skaļākajiem tiek minēts desmit mēnešus vecas meitenītes seksuāla izmantošana Kokneses novadā, ko pastrādājis 1961.gadā dzimis vīrietis. Dzirdot šādus gadījumus, gribas teikt – cik labi, ka pie mums nekas tāds nenotiek, taču vai tā tiešām ir?
Diemžēl arī Alūksnes un Apes novados ir bijuši gadījumi, kad dzimumnoziegumos cietuši bērni pirmspubertātes vecumā. Pedofilija ir seksuālās izvēles traucējums, kuru raksturo seksuāla interese pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti vai kuriem nav attīstītas sekundārās dzimumpazīmes. Mūsdienās īpaši tiek uzsvērts tas, ka pedofilija ir uzskatu un domāšanas izkropļojumi.

Paaugstina atkārtota
noziedzīga nodarījuma risku
Valsts probācijas dienesta (VPD) Alūksnes teritoriālās struktūrvienības (TSV) vadītāja Ilzīte Duļbinska informē, ka VPD Alūksnes TSV savu darbību uzsākusi 2005.gadā un šo gadu laikā Alūksnes TSV redzeslokā ir bijušas divas personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību - notiesātie seksuāli izmantojuši pirmspubertātes vecuma bērnus. VPD Alūksnes TSV vecākā referente Inese Pura, kura kopš 2013.gada specializējusies darbam ar personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, informē, ka viens noziedzīgais nodarījums ir veikts Apes novadā un otrs Alūksnes novadā. Katrā novadā noziegumā iesaistīts viens bērns. Probācijas klients, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību pret meiteni pirmspubertātes vecumā, savu vainu neatzīst. Noliegums un savas vainas neatzīšana paaugstina atkārtota noziedzīga nodarījuma risku un liecina par nespēju uzņemties atbildību par notikušo.

Nebija nekādu pierādījumu
Ilggadējs policijas struktūru darbinieks no Alūksnes novada, kurš vēlējās būt anonīms, stāsta, ka pedofilijas gadījumu noteikti ir bijis vairāk, taču nereti lietas ir jāizbeidz pierādījumu trūkumu dēļ. “Pedofilijas gadījumi noteikti ir un agrāk arī ir bijuši. Tādu cilvēku nav daudz, bet, piemēram, viena lieta pirms vairākiem gadiem bija Virešos, kur notika cīnīšanās un strādāšana ar šo lietu gandrīz septiņus gadus. Šajās lietās trūkst pierādījumu, bet varu teikt, ka šādi gadījumi nav bijuši tikai Virešos, bet bija arī reiz Gaujienā, taču rezultāta nekāda nebija. Nevarēja arī zināt, vai cietusī, piemēram, neapsūdz kādu tīšuprāt. Nebija nekādu pierādījumu, un lietas palika neatrisinātas,” stāsta vīrietis un uzsver, ka mazpilsētā dzīvojošajiem nevajadzētu domāt, ka pedofilija un netiklas darbības vai piedāvājumi eksistē tikai lielpilsētās - šādi gadījumi notiek arī šeit.

Pedofili rūpīgi izvēlas
upurus
I.Pura, daloties savā pieredzē, stāsta, ka pedofili rūpīgi izvēlas upurus. Īpaša riska grupa ir bērni, kuri ir atstāti novārtā; bērni, kuriem netiek nodrošinātas pamatvajadzības; bērni, kuru attiecības ar vecākiem un sabiedrību ir nedrošas. Tas dod iespēju piekļūt bērnam un iegūt viņa uzticēšanos: uzpērkot viņu, padarot bērnu atkarīgu no labvēlīgas attieksmes, materiālā nodrošinājuma, ēdiena un citām lietām. Radot šo ilūziju, pedofils gūst iespēju realizēt savus nodomus. “Pieredze rāda, ka pedofili var būt bērnam gan sveši, gan pazīstami cilvēki, pat ģimenes locekļi. Par pedofilu var kļūt cilvēks, kurš pats bērnībā ir seksuāli izmantots, un šī pieredze var kļūt par attaisnojumu, lai veiktu līdzīgas darbības ar bērniem. Tomēr pētījumi pierāda, ka ir arī ļoti daudz tādu pedofilu, kuri nav bērnībā bijuši seksuāli izmantoti. Iemesli pedofilijai un tam, kāpēc šie cilvēki izvēlas savas dzimumtieksmes apmierināt šādā veidā, var būt dažādi,” teic I.Pura.

Daudz seksuālo tēmu arī medijos
Psiholoģe Daiga Sliņķe uzsver, ka 99 procentiem pedofilu pašiem agrāk ir bijusi saskarsme ar bērnu seksuālu izmantošanu. “Sabiedrībā ir daudz vairāk seksuālās izmantošanas gadījumu, nekā mēs to zinām. Par to runā ļoti neliels cilvēku skaits, un bieži vien bērns nevar vai arī negrib atcerēties, ka kas tāds ir bijis. Atmiņas var uzpeldēt netīšām arī tad, kad cilvēks ir pieaudzis. Ir arī gadījumi, kad bērni par nodarīto stāsta, taču vecāki vai nu nenotic, vai arī negrib ko tādu dzirdēt. Vecāks par bērnu jūtas atbildīgs, un, ja bērns saka, ka kāds pieaugušais viņam kur pieskāries un ir bijis sāpīgi vai riebīgi, tad vecākam automātiski rodas pārmetumi sev, ka viņš nav spējis nosargāt bērnu. Un viņš drīzāk saka bērnam, lai viņš beidz fantazēt, nevis iedziļinās situācijā,” saka D.Sliņķe.
Mūsdienu sabiedrība ir seksualizēta un tajā ir daudz seksuālo tēmu arī dažādos medijos. Bērni mūsdienās televīzijā un internetā viegli var kaut vai netīšām ieraudzīt dažādas lietas, un var būt arī gadījumi, kad bērns fantāzijas iespaidā ko sāk stāstīt. Šādos gadījumos pedofilijā apvainotajam ir grūti sevi attaisnot, bet izdomātas fantāzijas un baumas var iespaidot cilvēka dzīvi uz mūžu. “Par šīm lietām ir jārunā, un būtu ļoti jāseko tam, ko bērns skatās, jo tas var radīt tādu fantāziju, ka bērns ko izdomā, kaut gan viņam neviens pat pirkstu nav piedūris,” teic D.Sliņķe. Viņa uzsver, ka jebkura šāda veida informācija, kuru stāsta bērns, ir jāņem vērā un to nekādā gadījumā nevar atstāt bez uzmanības.

Nemēģināt patvaļīgi veikt psiholoģiskos testus
“Tas, ko es lūgtu vecākiem nedarīt, ir nemēģiniet patvaļīgi veikt psiholoģiskos testus! Protams, ir jāizjautā par šo lietu, bet nevajadzētu dot testus, ar kuriem vecāki paši nezina, ko iesākt. Nesen man bija ļoti nepatīkama situācija – bērniņam, kurš it kā varētu būt bijis seksuāli izmantots, vecāki, labu gribot, bija izmantojuši psiholoģiskās metodes. Mūsu tikšanās laikā viņš atbildēja, ka zina jau šo un arī to. Tās metodes, kuras ir manā rīcībā, ar šo bērnu jau bija izmantotas, un es vairs bērnam tajā brīdī netiku klāt. Vēl, protams, pastāv iespēja, ka bērns ilgstošāku laiku tiek novērots institūcijā un pēc laika parādīsies izpausmes, kuras varētu liecināt, ka bērns ir cietis no pedofilijas,” stāsta D.Sliņķe. Viņa uzsver, ka vecākiem ir jābūt drošiem arī par tiem cilvēkiem, kuriem viņi savu bērnu atstāj pieskatīt, piemēram, auklēm. Gadījumā, ja bērnam ar aukli līdz šim bijušas labas attiecības, bet bērns pēkšņi šo aukli vairs negrib – ir jāizvērtē, kas aiz šīs situācijas slēpjas. Tā, protams, var nebūt arī seksuāla izmantošana, taču šādus gadījumus nevar atstāt bez uzmanības.

Ir jāmaina cilvēka domāšana
I.Duļbinska uzsver, ka dzimumnoziegumu un it īpaši pedofilijas gadījumos nevar būt nekādas runas par tādu soda veidu kā piespiedu darbi. “Ar šo cilvēki ir jāstrādā, ir jāmaina viņa domāšana, taču, ja viņam tiks piemērots sods - piespiedu darbi, viņš, arī slaukot ielas, var kalt plānus nākamajām savām darbībām. Ar šiem cilvēkiem noteikti ir jāstrādā, un cilvēkam ir jābūt uzraudzībā, kur var strādāt ar domāšanu un uzvedību,” stāsta I.Duļbinska. Savukārt I.Pura informē, ka viens no pedofilijas lietā iesaistītajiem notiesātajiem vīriešiem ir izgājis terapeitisko programmu sešu mēnešu garumā. Programmas laikā tika strādāts ar apsūdzētajiem un mācīts sevi analizēt, kā arī iejusties upura lomā, tādējādi veicinot efektīvāku darbu ar pedofilijas nozieguma veicējiem.

Krimināllikumā jēdziens “pedofilija” nepastāv
Alūksnes rajona tiesas atbildīgā par sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem Milvi Djomina informē, ka Krimināllikumā (KL), kas stājies spēkā 1999.gada 1.aprīlī, jēdziens “pedofilija” nepastāv, bet XVI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” (KL 159.-166.pants) ir paredzēta atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar izvarošanu (KL159.pants), seksuālo vardarbību (KL160.pants), seksuālā rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu (KL161.pants), pavešanu netiklībā (KL162.pants), pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās (KL162.1pants) un citiem.
2014.gadā izskatītas divas krimināllietas (noziedzīgs nodarījums izdarīts Alūksnes novadā) pēc KL162.panta otrās daļas, par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo. Visās krimināllietās vainīgās personas tika sauktas pie kriminālatbildības un sodītas. “Par pēdējiem pieciem gadiem Alūksnes un Apes novados precīzu informāciju nevaram sniegt, jo šādas lietas, sevišķi smagos noziegumus, skatīja arī Vidzemes apgabaltiesa. Ņemot vērā personu datu aizsardzību un to, ka šī ir ierobežotas pieejamības informācija, plašāki komentāri netiks sniegti,” informē M.Djomina. Alūksnes rajona tiesā kopš 2010.gada ir izskatītas četras krimināllietas, kas skar mazgadīgo, nepilngadīgo seksuālo izmantošanu. 2013.gadā – divas.
Par soda veidu un mēru, ko noteicis likumdevējs par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pēc KL 159.-166.pantiem, informāciju iespējams iegūt mājaslapā “www.likumi.lv”. KL pantos, runājot par soda veidu, mēru, kopš 2010.gada ir bijuši vairāki grozījumi (grozījumi, kas stājušies spēkā 01.10.2011, 01.04.2013, 14.06.2014, 29.10.2014.). Šobrīd, piemēram, personu, kura tiek atzīta par vainīgu KL 162.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt, ja persona tiek atzīta par vainīgu pēc minētā panta otrās daļas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. KL 55.pantā ir norādīts, kādos gadījumos personai, kura apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, var piemērot nosacīto notiesāšanu. ◆

aktuāli

Apspriež krimināltiesiskā regulējuma pilnveidi

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 5.augustā bija sasaucis sanāksmi, lai apspriestu krimināltiesiskā regulējuma pilnveidi dzimumnoziegumu gadījumos pret nepilngadīgām personām. Sanāksmē piedalījušies pārstāvji un eksperti no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tiesībsarga biroja, Valsts probācijas dienesta, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesu administrācijas, kā arī Valsts policijas. Sanāksmes laikā tika apspriest iepriekš Krimināllikuma darba grupā atbalstītie priekšlikumi krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošanai, tostarp jautājumi par noilguma termiņa pagarinājumu vai atcelšanu, papildsoda (probācijas uzraudzības) noteikšanu kā obligātu un tā termiņa pagarinājumu, sankciju palielināšanu, Krimināllikuma piemērošanu, kā arī tiesnešu, prokuroru un policistu apmācību kvalitāti. Sarunas rezultāti tika apkopoti un iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā kā priekšlikumi krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošanai šīs nedēļas laikā.

uzziņai

Vai publiska reģistra izveidošana palīdzētu?

Zviedrijā ir pieejams publisks reģistrs, kurā tiek uzskaitīta ikviena persona, kas jebkad saukta pie atbildības par seksuāla rakstura vardarbību pret bērniem. Šāda datubāze ir kļuvusi pieejama kopš 2014.gada un, ņemot vērā personas tiesības uz datu aizsardzību, tiek plaši kritizēta.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidota kopīga datu bāze “ECRIS”, kas nodrošina informāciju par personas sodāmību vienkāršākai apmaiņai starp dalībvalstu atbildīgajām institūcijām.
Avots: www.diena.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pedofilijai nav apgalvojuma – “pie mums tas nenotiek”

Kategorijas