Tēvs veido tēvu

2015. gada 11. septembris 00:00

Biļetes uz kādu sporta spēli vai asa sižeta filmu. Komplekts grilēšanai. Masāža, pirts apmeklējums vai sporta kluba abonements. Kaklasaite, rokas pulkstenis ar gravējumu. Smieklīga T-krekla apdruka vai mīļa bērnu zīmējumu kolāža – šie ir tikai daži dāvanu ieteikumi tēviem viņu dienā, ko Latvijā atzīmē septembra otrajā svētdienā. Kā mūsu vīriešiem klājas tēva lomā, runājam ar misionāru, mācītāju, uzņēmuma «Nordic group» partneri apmācību vadīšanā, kalnos kāpēju un divu dēlu tēti Aleksi Daumi.
– Vai mums ir nepieciešams svinēt Tēva dienu, ko pasaulē pazīst vairāk nekā simts, bet Latvijā vien dažus gadus?
- Svētki paši par sevi ir svarīgi. Runājot par Tēva dienu, stāvam izvēles priekšā, jo esam nonākuši gan vēsturiskās, gan ģeopolitiskās krustcelēs. Tas nozīmē, ka joprojām ļoti «stiprs» ir 8. marts, uz ko vari «spļaut no devītā stāva», bet ne ignorēt. Tāpat eksistē 23. februāris un citi datumi no padomju laikiem. Izvēle ir, vai nu svētkus nemitīgi griezt nost vai pieņemt no citiem, piemēram, Helovīnu vai Valentīndienu, un tajā, atrodot savas lietas, radīt ko jaunu. Tāpēc vēl ir par agru spriest, kā mums veicas ar Tēva dienas svinēšanu. Šis ir laikmets, kad mainās simboli – jaunie vēl nav atradušies, vecie vairs nepatīk, bet gribas jaunus. Lasīju, ka sengrieķu valodā “simbols” nozīmē – samest kopā. Tas ir process, kad tu, es un vēl kāds miljons metīsim, metīsim, līdz sapratīsim, ka mums kopā kaut kas sanācis, un tas prasa laiku.
– Vai jūsu ģimenē šo dienu, kas šogad iekrīt 13. septembrī, atzīmēsiet?
- Es to gaidu no savējiem. Neapvainošos, ja nekā nebūs, bet ļoti priecāšos, ja tomēr būs. Iespējams, godkāres dēļ. Līdz noteiktam vecumam vīrietim godkāre ir ļoti svarīga. Patīk, ka ap tevi «pačubinās», izrāda godu, cieņu, izpratni. Līdz ar to svētki ir labs atgādinājums un attiecas ne tikai uz tēviem. Kalnos iet tā saucamās tūres – nonākot pie viena akmeņu krāvuma, miglā redzi nākamo. Tas palīdz nenomaldīties. Arī šādi svētki ir kā akmeņu krāvumi jeb tūres kalnos. Lielākais no grēkiem kalnos būtu tādu tūri saārdīt, jo tā kādam var arī glābt dzīvību.
– Kā mūsdienu sabiedrībā vīriešiem izdodas tikt galā ar tēva lomu?
- Man šķiet, ka šī tūre bijusi noārdīta, bet mums ir iespēja piepūloties to salikt atpakaļ. Ir vairākas paaudzes, kurās dažādu iemeslu dēļ daudzi bērni izauguši bez tēviem. Tas liecina, ka pašā saknē izārdīts kaut kas pamatīgs, jo tēvu rada tēvs. Ja viņa nav bijis blakus, tas ietekmē gan praktisko, gan garīgo dzīves daļu. Būs vajadzīga, iespējams, desmitkārtīga piepūle un modeļu meklējumi, lai saprastu, ko nozīmē būt par tēvu. Turklāt nemaz nav garantiju, ka tev izdosies. Līdz ar to tēva lomas apziņa var palikt ļoti neattīstīta un bērnišķīga. Stāsts par tēvu ir par kādiem brieduma meklējumiem un to, kas notiek starp vīriešiem.
– Kā tad garīgi notiek pārtapšana no vīra par tēvu?
- Tas ir iniciācijas jautājums. Iniciācija nozīmē “jauns ievads”, pārbaudes mehānisms, lai pārliecinātos, vai tev var uzticēties, un sastāv no trim lietām – vīrietim jāsastopas ar visiem dzīves spēkiem, jābagātina dvēsele un jāpiedzīvo nāve. Šajā ziņā ļoti palīdz daba. Piemēram, ja tēvs paņem līdzi dēlu jūrā, kas pati par sevi ir liela stihija, uz zveju, tur notiek kas pamatīgs.
– Šie iniciācijas procesi izklausās diezgan dramatiski. Ko īsti tie nozīmē?
- Satikt dzīves spēkus nozīmē tos piedzīvot, apzināt un atrisināt. Piemēram, sastapties ar izsalkumu, vajadzību pēc miega, seksuālo dziņu. Tie ir reāli spēki, ar kuriem satiekoties ir izvēle palikt mazam bērnam, kas nozīmē kliegšanu, brēkšanu un pieprasīšanu, lai visa pasaule griežas ap tevi, vai pieaugt un izsalkuma brīdī pašam sagādāt ēdienu un paēdināt vēl kādu. Saprast, ka ir bezjēdzīgi cīnīties ar seksuālo dziņu – ar to jāiemācās sadarboties, dodot šim spēkam noteiktu virzību. Nevis izvarojot pirmo pretimnācēju, bet atrodot savu dzīves simpātiju un pieliekot visas pūles, lai viņai izpatiktu un iegūtu viņas uzticību. Savukārt bagātināt dvēseli nozīmē satikties ar ko ļoti atšķirīgu savā dzīvē. Tas ir kā sadurties ar vilcienu, pēc kā tu vairs nepaliec, kāds biji. Tas tevī rada kvalitatīvu atšķirību. Piemēram, sastopoties ar svētumu. Tāpat dvēseli iespējams bagātināt, satiekoties ar viedu, pieredzējušu cilvēku vai lasot grāmatas. Mēdz būt periods, kad daudziem puišiem tas nepatīk, bet tad aiziet, jo lasot viņi sajūtu līmenī sāk piedzīvot metaforas, kas viņos izvilina jēgu. Arī paši tēvi var bagātināt dēlu dvēseli ar savu piemēru, ieguldīto laiku. To, ka velk ārā no mājas, lai šajā dzīvē viņš ieraudzītu ko vairāk. Šajā ziņā mūsdienu tēviem gan ir ļoti grūti konkurēt ar internetu. Bērns acumirklī tur var satikties ar tādiem «vilcieniem», kas rada sajūtas, asaras, smieklus un citas emocijas, kam tēvi netiek līdzi.
– Vai mammas to nevar nodot saviem dēliem?
- Arī mamma var aicināt uz sastapšanos ar visiem dzīves spēkiem un dvēseles bagātināšanu. Taču ir kādas lietas, kur vīrietis tomēr ir vajadzīgs. Piemēram, ja ģimenē ir tikai sieviete, dēls viņā var ieraudzīt vien lielo māti, dievieti, priesterieni, bet nekādi ne sievieti. To var panākt tikai vīrietis. Turklāt vīriešiem raksturīgi, ka viņi savstarpējā komunikācijā cits citu provocē, kas arī pieder pie iniciācijas procesa, lai noskaidrotu, vai tev var uzticēties. Tur arī ir šie nāves procesi. Tas nozīmē, ka mirst ne vien kāmīši, papagailīši vai kaķīši, bet, piemēram, vecāki. Viņi var izšķirties, un arī tā ir nāves forma. Vai, kad «uzmet» draugi, pazūd uzticība, atlaiž no darba. Jebkura piedzīvota nāves forma ļoti strauji paātrina briedumu. Tāpēc vīrieti velk pie dabas – makšķerēt, kāpt kalnos, ceļot –, jo daba momentāni piedāvā piedzīvot šīs iniciācijas iespējas. Izsalkums, bet vienlaikus skaistums, ko vēro, sēžot pie ezera. Bīstami akmeņi kalnos. Arī tā ir nāves forma, jo var norauties vai noslīkt, peldoties jūrā. Tamdēļ svarīgi, ka tēvs ir blakām un ievelk šajos procesos.
– Kāda ir tēva loma dzemdībās un zīdaiņu aprūpē? Aizvien biežāk var redzēt, ka jaunie tēti tajā aktīvi piedalās, piemēram, stumjot mazuļa ratiņus un mainot autiņbiksītes.
- Jāpajautā sievietei, vai un cik daudz šī palīdzība ir nepieciešama, jo, piemēram, dzemdības ir pašu sieviešu iniciācijas process, kad koncentrēti, kvalitatīvi un uz visu mūžu paliekoši notiek sastapšanās ar visiem trim iniciācijas faktoriem. Pats piedalījos abu savu dēlu dzemdībās. Pirmajās šķita, ka esmu lieks, bet otrajās – ka jau atradis kādu jēgu. Modes pēc lauzties tajā ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā nav mana doma, bet ļoti patīk – vīrieti salīdzina ar aramo lauku, bet sievieti ar ūdeni. Art ūdeni ir muļķīgi, bet zemi – vajadzīgi. Sievietei nepieciešama gultne, ko rada vīrietis. Jo viņš ir nobriedušāks, jo gultne dziļāka un līdz ar to lielāka iegrime ģimenes kuģim. Pretējā gadījumā ūdens potenciāls netiek izmantots. Drīz vien tas sāk pūt un smakot, izvēršoties dažādās neadekvātās emocionālās izpausmēs, un tā iemesls ir vīrietis.
– Likumdošana nosaka pienākumu bērniem rūpēties par saviem vecākiem vecumdienās, lai gan pirms tam, iespējams, viņu starpā nav bijis nekādu attiecību. Īpaši ar tēviem.
- Man grūti komentēt likumdošanu. Taču viss paliek ļoti miris, nedzīvs un bezjēdzīgs, ja no tā izņem attiecības. Tām vienmēr ir kāds mērķis. Attiecības nozīmē informācijas plūsmu, prasmi mācīties citam no cita, barjeras, ko jāprot pārvarēt, spēju klausīties un dzirdēt, un par to ir atbildīgi visi šajā komunikācijā iesaistītie. Tēvu – bērnu attiecībās mērķis ir pieaudzis, pastāvīgs cilvēks. Es ļoti gribētu būt pietiekami gudrs vīrs, kas prot vadīt savu un to cilvēku dzīvi, kas man uzticēti. Tā ir arī pēctecība. To īpaši nemin, bet Abrahams Maslovs, kurš izveidojis cilvēka vajadzību piramīdu, savas dzīves nogalē teicis, ka augstākais ir nevis vienkārši pašizpausme, bet sevis realizēšana nākamajā paaudzē, un tur ir liela taisnība. Tas arī ir tēvu – bērnu attiecību mērķis. Kādā aptaujā, kur tika jautāts, cik daudz laika pavadāt ar saviem bērniem, vecāki minēja, ka vidēji stundu dienā. Savukārt no bērnu atbildēm sanāca, ka tikai sešpadsmit sekundes. Cik daudz šajā laikā iespējams nodot savas vērtības un dzīves uzskatus? Iznāk, ka mūsu bērnu īstais audzinātājs ir iela, televizors vai internets. ◆

Akcentē bērnu audzināšanu

Tēva diena pirmo reizi svinēta 1910. gadā ASV. Tās iniciatore ir Sonora Smārta Doda, kura vēlējās pievērst uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā.
Par oficiālu svinamo dienu ASV Tēva dienu atzina prezidents Ričards Niksons 1972. gadā.
Gadsimta laikā šie svētki iemantojuši nozīmīgu vietu pasaulē – tos svin pavisam 135 valstīs. Dažādās zemēs gan datums atšķiras. Lielākoties tā ir jūnija trešā svētdienā, bet Latvijā kopš 2008. gada šos svētkus svin septembra otrajā svētdienā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tēvs veido tēvu

Kategorijas