Problēmas sākas galvā

2015. gada 11. septembris 00:00

Mazmeita šmauga kā smildziņa, bet visu ķeksē ārā no šķīvja, bažīgi vēro ome. Pusaudzei jau “cauri spīd”, bet par lieko svaru un diētām tik runā, norūpējušies vecāki. Kolēģīte – pats slaiduma iemiesojums – izskatās arvien bālāka un vārgāka, jo gandrīz neko neēd, baidoties kļūt apaļīga. Par šīm dīvainībām varētu pasmaidīt, ja iedomātais resnums neradītu aizdomas par psihes novirzēm – anoreksiju un bulīmiju.
“Anoreksija, vienkārši sakot, ir ēdiena atgrūšana no sevis, bet bulīmija – pierīšanās, kam nereti seko vemšana, caurejas zāļu lietošana. Biežāk ir tikai anoreksija vai tikai bulīmija, bet dažkārt abas iet roku rokā,” zina psihoterapeite, psihiatre Daina Poriņa.

Iekrīt labās meitenes
Badošanās, sevis apdalīšana vairāk raksturīga jaunām meitenēm, kuras ir neapmierinātas ar sevi. Cilvēks mokās, jo sevi nepieņem, nemīl, neuzskata par pietiekami labu. Nevaru izmainīt auguma garumu, acu platumu, raksturu, bet varu mēģināt ietekmēt figūru: tad es patikšu citiem un varbūt iepatikšos arī sev, tievēšanas ideju skaidro D. Poriņa un piebilst, ka parasti tā notiek ar labām – kārtīgām, centīgām, aktīvām – meitenēm. “Tiek uzskatīts, ka pārcentība, kas izvēršas anoreksijā, ir ģimenes problēma. Bērna problēma vienmēr ir ģimenes problēma. Acīmredzot ir bijušas sarežģītas vecāku savstarpējās attiecības, viņu prasīgums – esi laba, vēl labāka! Māte var to neapzināties, bet bērnā tas var iegulties pārmērīgā veidā. Nesaņēmis beznoteikumu mīlestību, meitēns cenšas nopelnīt mīlestību, kā prazdams.”
Anoreksiju un bulīmiju sauc par slimībām, tās šifrēti reģistrētas kā psihiskas novirzes. Anorektiķis neēd to un neēd šo, pārtiek no viena ābola un rupjmaizes šķēles dienā, bet organisms grib izdzīvot. Ēstgribai sasniedzot pakāpi, kad cilvēks vairs nespēj pretoties, tiek iztukšots ledusskapis. Kad kuņģis pārbāzts, sākas smagi sirdsapziņas pārmetumi: cilvēks vemj, dzer caurejas zāles vai vienkārši mokās ar sliktu pašsajūtu.
Pie bulīmijas – pārēšanās jeb sarīšanās – darbojas vairāki psiholoģiski mehānismi. Ir tā saucamie trauksmes apēdēji, cilvēks ēd nevis tāpēc, ka kuņģis tukšs, bet lai nomierinātos. Reizēm bulīmiķis, jau krietni aptaukojies cilvēks, tādējādi aizpilda iekšējo tukšumu – vakarā sēž pie televizora un ar pirkstu ķeksē no kārbiņas, piemēram, kausēto sieru vai “Nutellu”. Dažam bulīmiķim ēdot kaklā rodas fiziski nomierinošas sajūtas.

Nākas ārstēties slimnīcā
“Ko dara mammas, kad saka: kādu brīdi manis nebūs, bet es tev kaut ko garšīgu atnesīšu? Vai vecāki, kuri neaizdomājoties automātiski mēģina atpirkties, apturēt bērna raudas, piesolot našķi? Tā mazais cilvēks tiek pieradināts nomierināties: sākumā ar “krāpnieciņu”, vēlāk – ar ēdienu.”
Tie, kuri trauksmes gadījumos nevar neko ieēst, nekad nebūs bulīmiķi. Bet bieži anoreksija un bulīmija ir viena koka divi gali. Katrs anorektiķis, pat ja tievs kā diegs, zina, kas ir bulīmija. Tikmēr sastapti arī apaļi un ļoti resni bulīmiķi, kuri necīnās: jo sliktāk jūtas, jo vairāk saēdas. Ja anorektiķis noved sevi līdz kaheksijai – pilnīgam izdilumam, nākas ārstēties slimnīcā. Smagākajos gadījumos jaunieši nokļūst Gaiļezera slimnīcas Psihiatrijas nodaļā. “Kad svars ir 45 kilogrami un mazāk, apstājas organisma hormonālās lietas, pazūd mēnešreizes un rodas citas nopietnas problēmas. Tos, kuri neko nespēj norīt, jo tūlīt sākas vemšana, baro ar zondi.”
Vieglākie gadījumi saistīti ar pārmaiņām dzīvē, attiecībās un visbiežāk pāriet paši no sevis. Dažkārt psihoterapeites privātpraksē atklājoties, ka kādā dzīves periodā cilvēkam ir bijušas anoreksijas pazīmes.
Modes upuri
Speciālisti uzskata, ka anoreksiju un bulīmiju sekmē informācijas pārbagātība, tajā skaitā pretrunīgas publikācijas par atsevišķu produktu kaitīgumu, veselības rādītājiem, neskaitāmas diētu reklāmas, kas mudina sevi spīdzināt.
Ne katra slaida persona, kas atsakās no atsevišķiem produktiem, ir anorektiķis – cilvēks ar psihiskiem traucējumiem. “Kad pie manis atnāk normāla meitene, kurai ir “figūras problēma”, pieceļu viņu kājās un lūdzu parādīt vietu ķermenī, kas nepatīk. Parasti man tiek rādīts vēderiņš, kam esot jābūt kā dēlim, “sliktās” apaļīgās ciskas un dibens. Pēc sievišķības kanoniem tādiem ir jābūt, bet meitenei viss esot par lielu - tātad neriktīgs. Komplimentu par sievišķīgu figūru parasti laiž gar ausīm. Nelaime ir tajā, ka, izzūdot sievišķīgajai figūrai un parādoties skeletiņam, meitenes vājēšanas apmātībā nespēj apstāties un vienalga jūtas neglītas. Bieži vien tie ir upuri mūsdienu modei - ja esi jauna, tev pienākums būt slaidai!” Meitenes apskauž pa podestu soļojošās modeles. Ziņa, ka amerikāņu aktrise Andželīna Džolija sver 47 kilogramus, sākotnēji tika publicēta gandrīz kā sasniegums. Nereti askētiskās ēšanas piekopējas iekrīt lamatās, jo jebkurš aizliegums pārvēršas par “šausmīgu” nepieciešamību. Organisms, izjūtot vajadzību pēc noteiktām vielām, vitamīniem, salauž gribu, un vienā reizē tiek notiesāta, piemēram, lielā šokolādes tāfele vai riekstu bundžiņa.
Arī tiem, kam vajadzētu tievēt, iet kā pa kalniem pastāvīgo aizliegumu dēļ. Kamēr pareizas ēšanas paradumi nekļūst par dzīvesveidu, fonā paliek milzīga kāre pēc aizliegtā. Ja mēs uzmanīgāk ieklausītos savā organismā, tas pateiktu priekšā, ko un cik vajag. Taču pārtikas piedevas, garšas pastiprinātāji liek ēst un apēst vairāk, nekā organisms prasa.
Strauju krišanos svarā var izraisīt arī fiziskas kaites. “Ar depresiju sirgstošajiem negribas ēst, jo ēdiens liekas bezgaršīgs, kā salmi. Bet slimības līmenī anoreksija ir personības problēma – sevis nepieņemšana,” atgādina speciāliste. ◆

uzziņai
◆ Anoreksijas pazīmes: ķermenis sāk izskatīties pēc skeleta, redzami izspiežas kauli, samazinās krūtis, kājas atgādina sērkociņus. Slimība var ilgt vairākus gadus un izraisīt anēmiju, vēdera aizcietējumus, muskuļu krampjus un drudzi, zobu problēmas, pastiprinātu apmatojumu uz sejas, sirds slimības un krūts vēzi.
◆ Ārstēšana: parasti 50–70 % meiteņu tiek izārstētas pilnībā, taču ārstēšana ir ļoti sarežģīta, jo slimnieks pats neatzīst, ka ir slims. Visbiežāk šīs meitenes ir pārliecinātas, ka visu dara pareizi. Ja ir aizdomas, ka draugs vai ģimenes loceklis slimo ar anoreksiju, sāciet runāt ar viņu, pastāstiet to vecākiem un iesakiet nekavējoties lūgt padomu ārstam! Ar šīm problēmām arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma var vērsties pie psihiatra, kam ir līgums ar valsti. Vizītes pie speciālista ir bez maksas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Problēmas sākas galvā

Kategorijas