Ķiploks ir labs visos veidos

2015. gada 11. septembris 00:00

1715

(Turpinās no 1.lappuses)

Pasaulē ķiploka ārstnieciskās īpašības novērtētas jau vairākus gadu tūkstošus pirms Kristus. Sešus gadus ziemas ķiploku audzēšanai pievērsies Jānis Bambulis Trapenes pagasta piemājas saimniecībā “Birzkalni”. Viņš atzīst, ka audzēt ķiplokus nav nemaz tik viegli, jo tas ir smags roku darbs.
“Birzkalnos” saimnieko visa ģimene – Jānis ar sievu Lieni, meita Estere (7 gadi) un dēls Roberts (2 gadi), daudz palīdz arī Jāņa mamma Maija. J.Bambulis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā par ugunsdzēsēju glābēju, ir arī Latvijas Amatniecības kameras biedrs, J.Bambulim ir krāšņu podnieka amata zeļļa diploms. Viņš nenoliedz – darba visur ir ļoti daudz, tādēļ saimniecībai laika atliek maz. “Mums ir lauku māja, zeme. Ja ir zeme, tā ir jāapstrādā – pirms sešiem gadiem radās iecere par ziemas ķiploku audzēšanu. Šogad sieva pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāka darbu skolā un nu arī viņai atliek mazāk laika saimniecībai. Arī mana mamma strādā algotu darbu, bet tāpat brauc uz saimniecību palīgā – gan ravē ķiplokus, gan palīdz pie audzēšanas un novākšanas. Viņa mums ir ļoti liels atbalsts,” saka J.Bambulis. Savam priekam un vajadzībām saimniecībā audzē arī dažādus putnus – vistas, pērļu vistiņas, tītarus, kopā ir simts putnu saime.

Šogad raža laba
J.Bambulis atzīst – šī vasara bija labvēlīga nezāļu augšanai, tādēļ bija daudz jānopūlas ar ķiploku ravēšanu, kas bija mammas galvenā rūpe. “Nelielos daudzumos audzējam ķiplokus, kartupeļus, labību – katru gadu mainām to augšanas vietu: vispirms sējam labību, nākamajā gadā tur stādām kartupeļus, trešajā gadā – ķiplokus. Graudus audzējam nelielā platībā – nedaudz vairāk par hektāru, lai būtu putniem. Kartupeļi ir pushektārā. Ķiploki šogad bija 0,25 hektāros. Pērn mums bija ļoti laba ķiploku raža, bet kurzemniekiem ziemas ķiploki bija izsaluši. Šogad nebija tik labs ķiploku gads, tomēr raža laba. Pērn rudenī iestādījām 180 kilogramus ziemas ķiploku – šovasar novācām nepilnus 500 kilogramus. Salīdzinoši pagājušajā gadā raža bija apmēram 600 kilogrami,” stāsta J.Bambulis.
Pamazām katru gadu saimniecībā cenšas palielināt ķiplokiem atvēlēto zemes platību. Pirms sešiem gadiem no ķiploku audzētāja Alūksnes pusē nopirka četrus kilogramus sēklas. Visu pirmo izaudzēto ražu sastādīja – tā pamazām, gadu no gada palielināja apstādāmo platību. “Ķiploku audzēšanā vēl mācos un mācīšos vismaz nākamos piecus gadus! Turklāt ķiploku audzēšanā jāiegulda ļoti daudz roku darba,” viņš saka.

Mazos var noglabāt ilgāk
Jau pie novākšanas Bambuļu ģimenē ķiploki tiek sagrupēti: vislielākos atlasa sēklai, vidējos – pārdošanai, bet no tiem, ko nevar izmantot kā tirgus preci, gatavo žāvētu ķiploku pārslas un pulveri. “Pircēji ir atzinuši, ka tieši izmērā mazākie ķiploki vislabāk pa ziemu glabājas un ir izmantojami uzturā arī vēlu pavasarī un vasarā – līdz pat jaunajai ražai. Iespējams, tas ir tādēļ, ka tie ir mazāki un blīvāki nekā lielie ķiploki, ietekmē arī žāvēšana. Šovasar, kad vācām ķiplokus, bija mitrs laiks, lai gan vajadzēja saulīti – nācās žāvēt telpās: istabā, šķūnī. Vislabāk ķiplokus ir izžāvēt saulē, tad vajag tikai divas trīs dienas,” saka J.Bambulis.
Latvijā nav nemaz tik daudz ķiploku audzētāju, kas tos audzētu vairumā, veikalos pārsvarā nopērkami Ķīnā audzētie ķiploki. J.Bambulis līdz šim ķiplokus vairākus gadus ir tirgojis Gaujienas kapusvētku laikā – gaujienieši jau atzinīgi novērtējuši “Birzkalnos” izaudzēto, šogad esot izpirkuši visu aizvesto preci. “Pērn mani aicināja uz Zaļo tirgu Gulbenē, bet, kamēr tirgus diena pienāca, visus atlikušos 120 kilogramus jau biju iztirgojis!” viņš saka.

Jāstāda divas nedēļas pirms sala
Daudzi jautājot, kad ir pareizais laiks ziemas ķiploku stādīšanai. J.Bambulis to dara divas nedēļas pirms sala. “Es parasti stādu diezgan vēlu – citreiz pat zeme jau ir sasalusi, kad kultivēju un stādu. Svarīgākais ir neiestādīt par agru, bet tā, lai ķiploks iesakņojas un asns sāk attīstīties, bet vēl neizlien ārā no zemes,” viņš saka. Dienu pirms stādīšanas tiek veikta ķiploku daivošana. J.Bambulis atzīst – tas ir grūts darbs, jo blīvo mizu ir grūti ar rokām atlauzt. “Ķiplokus stādām ar rokām vagās – izveido reni, iestāda 10 centimetru attālumā citu no cita, aizber, pēc tam pārbrauc ar kultivatoru un norullē. Vienugad sametām renē un aizbērām, bet tad asni auga šķībi. Augsni, kur aug ķiploki, noberam ar pelniem, izmantojam arī kūtsmēslus un minerālmēslus, spricējot uz lapām,” stāsta J.Bambulis.
Augšanas laikā ķiplokiem obligāti jāizlauž ziedi, pretējā gadījumā nebūs lielas ražas. “Parasti tīruma malā dažiem ķiplokiem atstājam ziedus – tie ir kā indikators, lai redzētu, kad ķiploki jārok ārā. Saka gan, ka ziemas ķiplokus nevar novākt par agru, bet par vēlu gan. Kad ķiploki norakti, tos nedaudz tīruma malā apžāvē saulē un ar šķērēm nogriež lakstus un saknes. Saknes negriežu vienīgi sēklas materiālam – to daru pirms stādīšanas. Šogad, palīdzot radiem un draugiem, ķiplokus norakām divās dienās.”

Pārstrādā pārslās un pulverī
Pagājušajā gadā daļu ražas sāka pārstrādāt: samizo, sagriež, izžāvē pārslās vai arī pēc žāvēšanas samaļ pulverī. J.Bambulis smaidot atzīst – pārstrādei nonāk visi tie ķiploki, kas viņam nepatīk. “Ilgākais darbs ir samizot ķiplokus – pirksti jēli! Pēc tam jāsagriež, tad apmēram diennakti žāvējam aparātā. Kad izžuvuši, daļu samaļam pulverī, daļu fasējam tāpat kā pārslas,” saka J.Bambulis.
Ir pircēji, kuri pērn iegādājušies J.Bambuļa preci, atzinuši to par labu un jau gaida nākamo. Izmantojot “Pasta staciju”, viņš ir pat litra spainīti ar ķiploku pulveri sūtījis uz Talsiem sieru sējējai. Sieru gatavošanā izmantot ķiploku pulveri ir ļoti izdevīgi, jo pulverī ķiploks nezaudē savas garšas un smaržas īpašības, toties sierā nav ķiploku gabaliņu. “Daudzi skeptiski raugās uz kaltētajām ķiploku pārslām, jo domā, ka tādējādi ķiploks ir zaudējis savas vērtīgās īpašības, bet tā nav – tā ir tīra manta! Bija gadījums, kad tante pagaršoja ķiploka pārslu un bija nelaimīga, sakot, kāpēc to darījusi, vēl tak cilvēkos jāiet!” atceras J.Bambulis. Viņš iesaka pēc sīpolu un ķiploku ēšanas izdzert glāzi piena, lai mazinātu tā izraisīto smaku.

Domā apgūt Eiropas naudu
“Vienā gadā mēģinājām pārstrādāt arī ķiploku ziedus – sagriezām, samarinējām, bet īsti pašiem negaršoja, tāpēc vairs neesam to darījuši. Tagad no novāktajiem ziediem iegūstam ķiploku daivas – izkaltējam ziedus, salasām daivas un beram vistām knābāt - tas viņām ir lielisks dezinfekcijas līdzeklis. No ziedu daivām ķiploku audzētāji arī atjauno stādāmo materiālu,” stāsta J.Bambulis.
Nākotnes ieceres J.Bambulim saistās ar Eiropas struktūrfondu finansējuma apguvi. “Pērn sākām sadarboties ar alūksnieti Innu Osteli, kura Alsviķu pagastā arī uzsākusi ziemas ķiploku audzēšanu. Viņa no mums iegādājās sēklu, šovasar novāca pirmo ražu. Sadarbībā ar viņu gribam uzrakstīt projektu Eiropas struktūrfondu finansējuma piesaistei. Vajadzētu iegādāties tehniku - frēzi augsnes apstrādei, ideāli būtu iegādāties tehniku ķiploku daivošanai, bet to var arī izmantot, sadarbojoties ar citiem ķiploku audzētājiem. Ir iecere nākotnē pie mājas iekārtot saimniecības virtuvi, kur glabāt un pārstrādāt ķiplokus, kā arī uzbūvēt šķūni ķiploku žāvēšanai,” atklāj J.Bambulis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ķiploks ir labs visos veidos

Kategorijas