Velta dzejoļus savai pilsētai

2015. gada 11. septembris 00:00

Alūksnes pilsētas bibliotēka Dzejas dienu noskaņās vakar rīkoja pasākumu. Tajā dzejoļus savai pilsētai deklamēja pazīstami alūksnieši, bija pieejams dzejas brīvais mikrofons, muzikāla tikšanās ar dziesmotās grāmatiņas “Lielā ķeza” autoru Uldi Punkstiņu, sarunas ar dzejnieku Martu Pujātu, kā arī braucieni ar Dzejas plostu pa ezeru kopā ar Gulbenes literātu kluba “Autogrāfs” dalībniekiem.
Maijā Bērnu literatūras nodaļa izsludināja patriotiskās dzejas konkursu skolēniem “Manai pilsētai”, jo šogad aprit 95 gadi, kopš Alūksnei piešķirtas pilsētas tiesības. “Kopumā tika iesūtīti 70 dzejoļi no E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Alūksnes novada vidusskolas, Alūksnes sākumskolas, Malienas, Mārkalnes un Strautiņu pamatskolām. Sirsnīgs paldies visiem un īpašs paldies skolotājām, kuras motivēja dzejot un piedalīties! Katrs, rakstot dzejoli, tajā “ielicis” daļu no sevis – savas sajūtas, sapņus, atmiņas… Katrs no dzejoļiem ir īpašs, bet laikraksta lasītājiem pēc žūrijas vērtējuma piedāvājam pašus labākos,” saka Bērnu literatūras nodaļas galvenā bibliotekāre Zane Drozdova.

Alūksne
Saule šeit ir spožākā,
Zāle te ir zaļākā,
Debess te ir gaišākā,
Koki te ir dižākie.
Bērnu smiekli visskaļākie,
Tauta šeit vislaipnākā,
Kaķi te jaukākie,
Un suņi vismīļākie.
Ziedi šeit krāšņākie,
Daba te visskaistākā,
Ēkas mums viscēlākās,
Alūksne visskaistākā.
Elīza Jantone (E.Glika AVĢ, 8.c klase)

Mums visiem
Mums visiem putni šeit dzied visskaļāk,
Sniegs krīt visbaltāk,
Saule spīd visspožāk
Un koki aug visbaltāk.
Mums visiem ir Glika ozoli,
Visgreznākā pils un plašākais parks.
Caur kokiem vīd skatu tornis
Un pie ezera malēnieši sauc.
Mums visiem nekur nav tik labi, kā mājās,
Mums visiem nekur nav tik labi, kā šeit,
Jo mūsu mājas un sirds
Atrodas Alūksnē.
Marta Līva-Ziņģe (E.Glika AVĢ, 8.b klase)

Rudens Alūksnē
Ārā lapas krīt no kokiem,
Vējš svilpo man gar logiem,
Lietus lāses lēnām krīt,
To atkal redzēsi tu rīt!
Alūksnē daudz skaistu vietu,
Saulē ej vai arī lietū!
Tempļakalnā kāp tu braši,
Kājas var tev piekust aši.
Tam nekādas vainas nav –
Skat, drīz augšā esi jau!
Alūksni tu redzi visu.
Labākas mums vietas nav!
Anastasija Asilgarajeva (E.Glika AVĢ, 8.b klase)

Alūksne
Tāda pilsēta kā Alūksne
Ir prieks priekš visiem ļaudīm.
Tik skaista un burvīga,
Un dabas skati jauki.
Ir vēsturisku vietu daudz
Un ezers tīrs un plašs.
Ir vietas, kur var atpūsties,
Un vietas, kur var sportot.
Ir baznīcas un muzeji,
Kur jūs ar prieku gaidīs,
Jo Alūksne ir pilsēta,
Kas liks mums visiem smaidīt.
Solvita Jakovļeva (E.Glika AVĢ, 8.b klase)

Pilsētiņa maza
Alūksne ir pilsētiņa maza,
Alūksnē ir ļoti skaista daba.
Ezers liels te saulē viz,
Rotājas tur mākoņos.
Bērnu smiekli visur skan,
Priecīgi ir arī man.
Strūklakas mums divas skaistas
Parka vidū grezni laistās.
Ozoli mums diži, skaisti,
Arī kastaņi mums kupli.
Alūksne ir pilsētiņa maza,
Bet visskaistākā pie mums daba.
Laura Adukone (E.Glika AVĢ, 8.b klase)

* * *
Tur, kur baltās putas mirdz,
Tur, kur rudens vēji kliedz,
Es zinu, kur ir manas mājas,
Es zinu, kur ir mana sirds.
Tur, kur mūris stiprākais,
Tur, kur pilis greznākās,
Tur, kur Cepurītes sala,
Ir Alūksnes krāšņākā mala.
Tur, kur dzeltenas pienenes zied,
Tur, kur bērni skaļi dzied,
Tur, kur vecais Tempļa kalns,
Ir pilsētas augstākais kalns.
Šeit ļaudis vismīļākie,
Šeit ļaudis vislabākie,
Šeit vienmēr būs manas mājas,
Kur atgriezties man klājas!
Evija Rubene (E.Glika AVĢ, 8.c klase)

Alūksne – visburvīgākā
Tu visiem liec plaukt un nepārtraukt,
Gan vasarā, kad saulaini košie tauriņi lido,
Gan ziemā, kad vēja aukstums apskauj vaigus,
Un pavasara siltumā izdīgst sulīgā zālīte,
Viss ar tavu prieku un mīļumu iztaisīts,
Kā vispasakainākajā sapnī grezni izrotāts.
Un smarža! Smarža tik burvīga!
Var pat sajust jasmīna saldumu
Un tikko kritušu lapu svaigumu.
Līdz sadzirdi spalgās putnu balsis,
Ziemā – saltumu un bērnu smieklus sniegā.
Līna Vika (E.Glika AVĢ, 8.c klase)

* * *
Ak, mīļā Alūksne,
Cik tu esi skaista!
Cik tu esi bagāta!
Tev pieder Glika ozoli,
Kas skaļi šalc!
Tev pieder visskaistākās putnu balsis,
Putni, kas dzied.
Lielais Tempļa kalns.
Lielais, zilais ezers
Un zilganās debesis,
Kuras pa dienu mirdz!
Alūksne, tev pieder
Visas trīs skolas!
Tev pieder bagāta skola –
Ernsta Glika ģimnāzija.
Mārcis Elbergs (E.Glika AVĢ, 7.a klase)

Manai pilsētai
Alūksnes acis mirgo un viz,
Ezerā saule zaigo un dej,
Aiz katras sētas suņuks rej.
Cik gan asaru nākas Alūksnei raudāt,
Pa vienam kad pametam pilsētu šo.
Melosiet, citiem stāstot, ka citur ir labāk,
Jo zinām, ka vislabāk Alūksnē ir!
Templītis pamāj ļaudīm katram,
Plostam “Kaija”, kad tūristi trauc.
Un ciemiņiem no Gulbenes, kas bānītī šurp brauc.
Šeit pilsdrupas vecās par vēsturi stāsta
Un stadions lielais pie sevis jauniešus sauc.
Ak, palūko, tur vilnis balts
Alūksnes ezerā virmo.
Un atkal jau dzirdams baznīcas zvans,
Ieskandinot Marienburgu seno.
Rau, šeit Ernsts Gliks raženus ozolus stāda
Un smaidīgus bērnus ģimnāzijā pulcē.
Ak, Alūksne, Alūksne, tu eņģelis mūsu –
Ar atplestiem spārniem saliedē mūs!
Ar skaistumu savu tu apbur,
Ik vakarus gulēt kad eju,
Un mostoties miegainās acis
Alūksni atkal daiļu redz.
Sildi, saulīt, Alūksni mūžīgi mūžos!
Agnese Baltā (Malienas pamatskola, 9.klase)

Alūksne
Alūksne – tā mana dzimtene,
Un Alūksnē mīt mani radi.
Kad domāju par tevi –
Man prieks gar acīm metas!
Tu – pilsēta vismīļākā
Ar līgavas plīvuru ezera miglājā.
Skatos no skatu torņa
Un redzu –
Cik skaista tu esi, Alūksne!

Renāte Nikolajenko (Strautiņu pamatskola, 4.klase)

Alūksne
Pilsēta mums zaļa,
Tā kā meža mala.
Prieki rit bez gala.
Visi zušus dala.
Ūdeņi mums zili,
Tā kā stāsti par Alūksnes pili.
Cilvēki nāk pretī smaidot,
Mīlestību un laimi gaidot. Martins Blauvs (Strautiņu pamatskola, 4.klase)

Skaistā Alūksne
Pašā Vidzemes augstienē mirdz
Alūksnes pilsēta skaistā.
Starp lielajiem namiem
Un skaistajiem parkiem
Arī Alūksnes ezers spīd.
Un visu to skaisto vēro
Zelta gailis,
Kas baznīcas tornī mīt. Paula Upmane (Strautiņu pamatskola, 4.klase)

(Turpinājums - nākamajā numurā)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Velta dzejoļus savai pilsētai

Kategorijas