Vides prasības un saimnieciskā darbība jāsabalansē

2015. gada 11. septembris 00:00

Latvijā ir desmit ostu, trīs lielās – Rīga, Ventspils un Liepāja – un septiņas mazās – Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta un Lielupe –, liecina Satiksmes ministrijas dati. Investīcijas ostu infrastruktūras uzlabošanā pozitīvi ietekmē kuģu drošību, mazina vides piesārņojuma risku un veicina ostu apkārtējās vides sakārtotību.

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs atzīst – pēdējos gados uzlabojusies ne tikai darba kultūra attiecībā uz jūras transportlīdzekļu ekspluatāciju, bet arī attieksme pret vides jautājumiem. «Dažkārt prasības vides aizsardzības jomā ir stingras. Vēlme būt zaļi domājošiem ir apsveicama, taču nevar cerēt uz ostas attīstību, ja nevēlamies pārkraut ogles, naftu, minerālmēslus, jo šādas darbības potenciāli var apdraudēt ekoloģisko situāciju. Ostu darbība tad apstāsies. Tieši tādēļ domājam, kā pārkraušanu padarīt drošu, un tas prasa rast līdzekļus arī attiecīgās nozares infrastruktūras attīstīšanai. Vidi saudzējošās tehnoloģijās iegulda gan osta, gan uzņēmēji,» norāda Pēteris Gudkovs.

Visu sāka no jauna
XX gadsimta otrajā pusē piedzīvojusi slēgtas padomju militārās bāzes statusu, mūsdienās Liepājas osta attīstās kā Eiropas Savienības nozīmes daudzfunkcionāla osta. Liepājas ostā darbojas 14 stividoru kompānijas, 18 kuģu aģentūras, kravu ekspeditori, muitas brokeri un citi ostas pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot aptuveni 2000 darbvietu.
Ostā joprojām ir aktuāla vides piesārņojuma problēma. Lai gan piestātnēs izcelti 37 nogrimušie padomju flotes kuģi, tomēr, kā atzīst P. Gudkovs, grunts piesārņojuma apmērs pilnībā nav apzināts. Militārās bāzes darbība atstājusi paliekošu ietekmi uz Karostas kanāla teritoriju, kuru Helsinku komisija jeb Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM) noteikusi par vienu no deviņām piesārņotākajām teritorijām Latvijā. Jau 1992. un 1995. gadā veiktā izpēte liecina, ka piesārņojuma pamatmasa radusies padomju bruņoto spēku darbības rezultātā un ar naftas produktiem un smagajiem metāliem piesārņoti aptuveni 650 000 kubikmetru Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu.
Jāpiebilst, ka jebkurš potenciālais piesārņojums rada risku – ķīmisku (naftas produkti, ķīmiskas vielas, tādi cietie atkritumi kā plastmasas izstrādājumi) vai bioloģisku (apstrādāti vai neapstrādāti notekūdeņi, pārtikas atkritumi). Lielākais risks jūras videi ir šādu piesārņojumu apjoms noteiktā laika posmā, sākot no kuģa avārijas rezultātā radīta piesārņojuma līdz pat nesankcionētai šādu piesārņojošu vielu novadīšanai, pārsniedzot pieļaujamās normas.

Attīra Karostas kanālu
Atbilstoši Latvijas ostu attīstības programmai 2014.–2020. gadam šogad Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde īsteno vairākus projektus. Viens no tiem – Karostas kanāla sanācija – tiek realizēts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Šis projekts paredz kanāla gultnē 780 000 kvadrātmetru platībā piesārņoto nogulumu savākšanu un deponēšanu speciālā nogulumu apglabāšanas vietā. «No Karostas kanāla ir izceltas simtiem dažāda izmēra riepu, baļķi, veci pāļi, metāla troses, ķēdes, dažāda izmēra mucas. Esam izcēluši pat devīto žiguli – jāteic, samērā normālā tehniskā stāvoklī, ar automagnetolu salonā un pat automašīnas tehnisko pasi,» aprakstot atradumus, smaida kapteinis Gudkovs.
Projekta īstenošanai piesaistīti 54 labākie ūdenslīdēji no Latvijas un Lietuvas, viņi atzīst, ka šis objekts ir ļoti sarežģīts, jo galvenokārt visas darbības notiek pēc taustes.Kanāla gultnē atradušies arī enkuri, koka laivas, līdz 80 tonnām smagas dzelzsbetona konstrukcijas, kas kādreiz kalpojušas kā enkurbloki. «Vispirms grunti attīrīsim no dažādiem priekšmetiem un nākamajā posmā speciālā rezervuārā deponēsim piesārņotās grunts duļķes. Zemūdeni pagaidām atraduši gan neesam, taču esam atraduši nelielu kuteri, tas arī būs jāizceļ. Darbu grafiks ir saspringts, taču līdz gada beigām šos darbus paveiksim,» stāsta P. Gudkovs un piebilst: «Karostas kanālu ir svarīgi attīrīt arī tāpēc, ka te atrodas daudz piestātņu un tīrs kanāls ļaus uzņēmējiem paplašināt darbību.»

Cer piesaistīt līdzekļus
Liepājā ir Latvijā vienīgā ārējā osta, kas atrodas Baltijas jūras krastā, tās viļņlauži veidoti tā, lai kuģa piestātnes pasargātu no jūras iedarbības. Ostas kapteinis rāda fotoattēlus ar XIX gadsimta beigās būvētajām, laika zoba sagrauztajām un jūras izkustinātajām konstrukcijām un stāsta, ka viļņlaužu tehniskais stāvoklis ticis uzlabots pagājušā gadsimta 20.–30. gados, bet pēdējie rekonstrukcijas darbi Dienvidu molā veikti 1999. gadā: «Ir piestātnes, kurās mazie kuģīši vētras laikā nevar nostāvēt, viļņi tos rauj nost, un reizēm nākas pārtraukt kraušanas operācijas un tos pārtauvot pie citām piestātnēm,» teic P. Gudkovs.
Ja izdosies nodrošināt finansiālos līdzekļus projekta realizācijai, osta nākamgad iecerējusi sākt Dienvidu un Ziemeļu viļņlaužu rekonstrukciju, izveidojot viļņlaužu galvu aizsargapvalkus, atjaunojot virsbūvju konstrukcijas, pamatnes un krāvumus, kā arī paplašinot ostas Vidus vārtus. «Rekonstruētās kritiskā stāvoklī esošās hidrotehniskās būves ļautu uzlabot kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, pieļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laikapstākļos,» uzsver ostas kapteinis. Turklāt, samazinoties kuģu dīkstāvei, atrodoties reidā, samazinātos arī kuģu dzinēju darbības radītās emisijas.

Padziļina kuģu ceļu
Atsevišķā projektā Liepājas ostā šogad pabeigta ostas kuģu ceļa un akvatorijas padziļināšana. «Jūras kanāls ir paplašināts līdz 140 metriem. Pagājušajā mēnesī pabeidzām arī kuģu ceļu padziļināšanu jūrā līdz 12 un 12,5 metriem, savukārt Loču kanālu un Ziemas ostu padziļinājām līdz 7 metru atzīmei,» stāsta P. Gudkovs. Šie darbi ir nozīmīgi gan kuģošanas drošības uzlabošanai, gan lai uzlabotu lieltonnāžas “Panamax” un “Handymax” klases kuģu apkalpošanas kvalitāti, ļaujot apkalpot kuģus ar maksimālo iegrimi līdz 11 metriem.
«Pasaules tendences liecina, ka lielo kuģu īpatsvars pieaug, jo tie ir ekonomiski izdevīgāki. Pirms 30 vai 40 gadiem par lielu tika uzskatīts 100 un 150 metru garš kuģis ar kravnesību 10 tūkstošu dedveitu (DWT), savukārt tagad tos uzskata par vidējiem vai pat maziem kuģiem. Lielie konteinerkuģi sasniedz jau līdz pat 400 metru garumu,» skaidro P. Gudkovs un norāda, ka ekonomiskās izaugsmes rezultātā aug arī Latvijas uzņēmēju prasības, vēloties apkalpot arvien lielākus kuģus. Kapteinis turpina: «Piemēram, “Panamax” tipa kuģi garumā līdz 230 metriem ar iegrimi 12,5 metri diemžēl pilnībā piekraut nevaram. Skaidrs, ka ekonomisku apsvērumu dēļ šo kuģi tā īpašnieks aizsūtīs uz citu ostu. Tālab līdz 2020. gadam esam iecerējuši kuģu ceļu un akvatorijas padziļināšanas 2. kārtu, sasniedzot jau 14,5 un 14 metru dziļumu.»
2012. gadā Liepājas osta sasniedza rekordaugstu kravu apgrozījuma pieaugumu – 7,43 miljonus tonnu. Tomēr nākamajā gadā nelabvēlīgās tirgus situācijas dēļ un, kā atzīst P. Gudkovs, arī “Liepājas metalurga” krīzes rezultātā kravu apgrozījums ostā kritās. Pērn tas atkal auga līdz 5,3 miljoniem tonnu. Lielākā kuģu plūsma ostā ir rudenī – graudu sezonas laikā nedēļā ostā ienāk vismaz viens lielais kuģis.

Attieksme mainījusies
Pašlaik Liepājas ostā pierakstīti 37 Latvijas zvejas kuģi. Taujāts, kā gadu laikā mainījusies kuģu īpašnieku attieksme pret jūras transportlīdzekļu uzturēšanu, ostas kapteinis atzīst, ka kādreiz te bijuši pierakstīti vairāk nekā 100 zvejas kuģu – lielākā daļa nodoti sagriešanai, taču tie, kas palikuši uzticīgi zvejniecībai, pret savu īpašumu sākuši izturēties vērīgāk.
«Situācija uzlabojusies. Samazinoties zvejas kuģu skaitam, kuģu īpašniekiem pavērušās arī iespējas rūpīgāk izvēlēties kuģu apkalpi, no kuras būtiski atkarīga kuģa ekspluatācijas kultūra. Kādreiz kuģa korpusu krāsoja turpat piestātnē, ūdens bija vienos krāsas pleķos tā, ka, teiksim, zivs galvu nevarēja izbāzt. Tagad gan darba kultūra uz kuģiem, gan izpratne par vides aizsardzību kopumā uzlabojusies. Arī Jūras administrācijas prasības, pārbaudot kuģus atbilstoši starptautiskajām konvencijām, kļuvušas stingrākas. Pat vizuāli osta kļuvusi daudz tīrāka un sakoptāka, nekā tas bija pirms gadiem 15, un tas ir būtiski ostas prestižam,» uzskata P. Gudkovs.
Savukārt Liepājas ostas vides aizsardzības speciālists Kaspars Poņemeckis norāda uz ostas atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas paredz striktu sistēmu – proti, ostas uzraugi no gaidāmajiem kuģiem saņem deklarāciju ar ziņām, kāda veida atkritumi atrodas uz klāja un kādus kuģis paredzējis nodot ostā. K. Poņemeckis skaidro: «Ja gaidāmi naftu saturošie, kuģa aģents sazinās ar ostas naftas savācējkuģi. Ja gaidāmi cietie atkritumi, mūsu uzraugs saplāno darbu un informē cieto atkritumu apsaimniekotāju piestātnē.» Kad atkritumi savākti, kuģim tiek nodota šo procedūru apliecinoša deklarācija, tas ir diezgan svarīgs dokuments, ko var nākties uzrādīt nākamajā ostā. Uz kuģiem inspektori var salīdzināt ierakstus dokumentos ar atbilstību situācijai. Sodi par šādiem pārkāpumiem ir ļoti lieli.
«Vides aizsardzības jomā noteiktās prasības gan ostas teritorijā darbojošies uzņēmumi, gan kuģu īpašnieki pilda ar izpratni. Piemēram, iedzīvotāji sūdzējās par putekļainību Brīvostas ielas rajonā – tagad terminālis ieviesis modernāku tehnoloģiju kuģu iekraušanas darbiem. Pēc Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iniciatīvas vienojāmies ar Valsts vides dienestu, ka no augusta Liepājā esošā putekļainības monitoringa stacija atradīsies blakus terminālim – vietā, kur pastāv potenciālie putekļainības riski. Tagad «onlainā» ikviens var sekot tam līdzi,» atzīst K. Poņemeckis un piebilst – Liepājas osta ir ceļā uz to, lai iegūtu vides kvalitātes sertifikātu ISO 14 000.
«Tas apliecina, ka mēs šķirojam atkritumus un sekojam līdzi vides kvalitātes prasībām. Mums ir arī speciāla patruļa, kas divreiz diennaktī pārbauda ostu – lai tiktu ievērotas drošības un vides aizsardzības prasības. Arī uzņēmēji pēdējos gados kļuvuši ieinteresētāki – jau piekto gadu termināliem organizējam konkursu par sakoptāko darba vidi. Konkursā piedalās visi uzņēmumi. Tas stimulē, jo neviens nevēlas palikt pēdējā vietā,» novērojis K. Poņemeckis. ◆

Pret piesārņojumu
◆ Jūras spēku Krasta apsardzes dienests no Eiropas Jūras drošības aģentūras regulāri saņem satelītuzņēmumus iespējamai jūras piesārņojuma ar naftas produktiem konstatēšanai.
◆ Sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) tiek veikta iespējamā piesārņojuma vietas pārbaude.
◆ Ja konstatē piesārņojumu ar naftas produktiem, VVD paņem paraugus un salīdzina ar paraugiem, kas noņemti izmeklēšanas laikā identificētiem aizdomās turamajiem kuģiem. Ja šo paraugu analīžu rezultāti saskan, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā kuģa kapteinis saucams pie atbildības.
◆ Jūras administrācija pārkāpumus var fiksēt, pārbaudot ierakstus kuģa dokumentos, veicot kuģa inspekciju vai iegūstot informāciju no dažādām vietējām vai ārvalstu kontrolējošajām institūcijām.
◆ Par nozīmīgu Baltijas jūras ekoloģisko problēmu tiek uzskatīta arī pārmērīga ūdensaugu savairošanās. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu – tostarp fosfora un slāpekļa – nonākšana ūdens vidē. Tiek pieļauts, kuģniecība ir atbildīga aptuveni par 9% slāpekļa savienojumu, kas nonāk jūrā. Ja netiks pieņemti lēmumi, kā samazināt emisijas, paredzams, ka to apjoms līdz 2020. gadam pieaugs par 50%, salīdzinot ar 2000. gadu.
Avots: Latvijas Jūras administrācija un Pasaules Dabas fonds

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vides prasības un saimnieciskā darbība jāsabalansē

Kategorijas